Vai mīts ir kliedēts? Izrādās, kopš Ulmaņlaikiem Latvijā mežu platība ir pat dubultojusies

Latvijā mežus izcērt, vietā nestāda un drīz vien mums vairs nebūs, pat kur doties savā iemīļotajā ogošanā un sēņošanā. Atzīsiet, šāds viedoklis dzirdēts visai bieži. Taču nupat publiskots pētījums, kurā atklājies, ka mežu ne vien kļuvis vairāk, bet kopš pirmās brīvvalsts laikiem to platība pat dubultojusies. Par spīti tam, cilvēki pārliecināti par pretējo.

2016. gada 22. septembrī 22:14

Kristīne Žilde-Krēvica, TV3 Ziņas

Meži neapšaubāmi ir Latvijas bagātība. Tie klāj vairāk nekā pusi valsts teritorijas un ekonomikā caur eksportu ik gadu ienest 2 miljardus eiro, nemaz nerunājot par vietu, kur ikvienam brīvi ļauts ogot, sēņot, vienkārši pastaigāties vai meditēt.

Bet jautājums – ja jau izciršana turpinās, vai nepienāks brīdis, kad šo bagātību zaudēsim? Pētnieki rūpīgi uzskaitījuši vai katru koku.

Secinājums ir pārsteidzošs. Kamēr 70% iedzīvotāju ir nesatricināmi pārliecināti, ka mežus izcērt vairāk nekā to darīja iepriekš, realitāte ir cita. Izrādās, par zelta Ulmaņlaikiem sauktajos 1930. gados mežu bija divreiz mazāk nekā šobrīd. Pamatojums tam ir likumsakarīgs – Latvija bija agrāra valsts, kur dominēja lauksaimniecības zemes un aparts bija katrs stūrītis. Šobrīd viens no galvenajiem ekonomikas dzinuļiem valstī ir tieši kokrūpniecība.

Foto

13 attēli Skatīt galeriju

Ar visu to uz katru iedzīvotāju Latvijā joprojām ir tuvu pie 2 ha meža. Jautāti, kāpēc tad cilvēkiem joprojām šķiet, ka notiek pretējais – meži nevis izplešas, bet izzūd, pētnieki to skaidro ar cilvēkam raksturīgo tieksmi visu vērtēt šauri. Ja nocirsts iemīļotais piemājas mežs, rodas iespaids, ka tas pats noticis visā Latvijā.