Bērniem garšo sniegs un lāstekas, taču – cik tajās ir daudz baktēriju?

Kurš gan bērnībā nav sūkājis lāstekas un ēdis sniegu? Vēl aizvien bērni ļaujas ziemas priekiem, taču – cik sniegā un ledū patiesībā ir baktēriju un vai to ēst galvaspilsētā Rīgā ir veselībai nekaitīgi? Raidījums Bez Tabu veica eksperimentu – savāca sniegu un lāstekas dažādās pilsētas vietās un aiznesa uz Bior laboratoriju.

2016. gada 28. janvārī 19:52

Bez Tabu/Skaties.lv

Artūrs Špaks

Žurnālists

Sniega paraugus raidījums Bez Tabu ievāc šādās vietās:

sniegs no bērnu iemīļotā Vērmanes dārza rotaļu laukuma;

lāsteka no Vērmanes dārza;

sniegs no ielas malas pie Rīgas tirdzniecības ostas;

sniegs no Pļavniekiem! Tiek paņemts "dzeltenais sniedziņš".

Pārsteidzošie rezultāti

Vistīrākais sniegs saskaņā ar laboratorijas datiem ir bijis Pļavnieku mikrorajonā, kā arī pie Rīgas ostas. Tas ir saistāms ar to, ka šis ir bijis svaigs, nesen uzsnidzis sniegs, skaidro laboratorijas pārstāvji.

Savukārt lāstekas sastāv atbilst laba dzeramā ūdens kvalitātei.

Savukārt nedaudz citādāk ir bijis ar Vērmanes dārza sniegu. Tam ir bijis nedaudz zarnu nūjiņu grupas baktērijas. Tas liecinot, ka cilvēki ar apaviem tās ir atnesuši no citām vietām.

Pārsteigums vai nē, bet vissliktākie rādītāji bija sniedziņam ar dzelteno nokrāsu.