Dzerot tēju, pastāv risks, ka nevis attīrām organismu, bet gan vēl vairāk piesārņojam!
Lai pārliecinātos, cik ķīmisko savienojumu ir mūsu tējas tasītē, sabiedriskā organizācija "Zaļā brīvība" lielveikalā iegādājās 11 populārākās tējas un nosūtīja uz laboratoriju Vācijā.
Jānis Brizga, biedrības vadītājs, informē, ka rezultāts apbēdinājis: no 11 tēju paraugiem tikai divi produkti – "Rimi Ceylon black tea" un "Lipton Yellow Label" – bija tīri, bet deviņās tika atrastas pesticīdu atliekvielas.
Paraugus testēja vairāk nekā uz simtpiecdesmit dažādām ķīmiskām vielām. Raidījums "Bez Tabu" uzklausa "Rimi" pārstāves skaidrojumu, kā vērtē tējas, pirms iekļaut tirdzniecības tīklā, un kādas prasības izvirza ražotājiem.
Raidījuma žurnālisti sazinās arī ar SIA "Maxima Latvia" pārstāvi Zani Udrasi, kura informē:
Uzzinot no masu medijiem informāciju par veikto pētījumu, nekavējoties sazinājāmies ar visiem tēju ražotājiem.
Teju visi ražotāji ir atsūtījuši laboratoriju analīzes, kas apliecina, ka tējas ir atbilstošā kvalitātē.
Tāpat paši uz papildu pārbaudēm esam nosūtījuši to tēju paraugus, par ko bija minēts "Zaļās brīvības" pētījumā. Šobrīd gaidām analīžu rezultātus.
Iepazīstoties ar biedrības izplatīto paziņojumu, PVD eksperti secina, ka nevienā no tējas paraugiem, kurus biedrība "Zaļā brīvība" nosūtīja laboratoriskai izmeklēšanai uz pesticīdu atliekvielām, nav pārsniegtas pieļaujamās pesticīdu atliekvielu normas.

Tas nozīmē, ka neviena no šīm tējām neapdraud patērētāju veselību. Šādu secinājumu ir izdarījis Pārtikas un veterinārais dienests, iepazīstoties ar izmeklēto tēju testēšanas pārskatiem.
PVD eksperti konstatēja, ka biedrība, interpretējot iegūto testēšanas rezultātu, nav ņēmusi vērā Eiropas Komisijas vadlīnijas pesticīdu testēšanas rezultātu izvērtēšanai, ar kuru palīdzību kompetentā uzraudzības iestāde konstatē, vai attiecīgā atliekviela konkrētajā paraugā pārsniedz pieļaujamo normu un var kaitēt patērētāju veselībai.
Šīs vadlīnijas nav saistošas sabiedriskajām organizācijām, taču kompetentā uzraudzības iestāde tikai šādā veidā var izdarīt secinājumus un veikt korektīvās darbība, proti, iegūtos laboratorijas rezultātus esot jādala ar divi, jo pieļaujama piecdesmit procentu kļūda.
Jānis Brizga uzskata, pat, ja maksimālā pieļaujamā norma nav pārsniegta, atsevišķu pesticīdu atliekvielu klātbūtne tējā nebūtu vēlama. Tējā konstatētas vielas, kas Eiropas Savienībā aizliegtas, izraisa dažādas saslimstības, tostarp var veicināt audzēju rašanos un tikt nodotas pat nākamajām paaudzēm. Iesaka vairāk izvēlēties bioloģiski audzētu tēju.

Lietojot uzturā produktus, kas satur pesticīdu atliekvielas, uz katru organismu ietekme var būt dažāda. Tas atkarīgs arī no cilvēka svara, vecuma utt. Visjūtīgākie pret ķīmiskiem savienojumiem ir bērni.
Pesticīdu ietekmi īpaši jūt nabadzīgajās tējās audzētājvalstīs. Zemniekiem trūkst līdzekļu aizsargtērpu iegādei un bieži arī nav zināšanu par pesticīdu ietekmi uz veselību. Kā liecina statistika, pasaulē no tiešas pesticīdu nelabvēlīgās ietekmes ik gadu cieš ap 5 miljoni zemnieku, bet gadā iet bojā vairāki desmiti tūkstoši.
Pesticīdi nodara kaitējumu arī videi, īpaši bišu populācijai.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
