"Es tiešām nezinu, kāpēc paņēmu datoru!" Ieskaties bezjēdzīgākajās lietās, kas "festivālētājiem" paķērušās līdzi uz "Positivus"!

"Bez Tabu" piestāj pie pirmās telts, kas iekritusi acīs. Mazliet cietušas pagaidu mītnes un dāmas, kuras savā starpā jautri čalo par to, kā gadījies vakarnakt izlustēties. Vaicājam par bezjēdzīgajām lietām un pamanām milzu koferi, kas, izskatās, nemaz nav pakots vaļā.

Laura un Linda no Ikšķiles nebaidās atklāt, ka šikošanu atstājušas mājās, bet brīdī, kad kravāts koferis, līdzi "paņēmies" gan matu taisnotājs, gan kaudze kosmētikas.

Saruna ar dāmām

– Parādīsiet, kas koferī iekšā?

– Oi, nē, to labāk nevērt vaļā!

Novēlam labu "izfestivālēšanos" un laižam tālāk, kur pie apvāršņa jau māj bariņš jautru jauniešu ar garu, praktiskā latvieša stilā samontētu caurulīti rokās. Bez jautājumiem piestājam un gaidām, ko nu teiks.

Smaidīgs un runīgs puisis, kurš, kā aizrautīgā monologa procesā atklāj, ir Jānis, lielās, ka visu paņēmis līdzi pareizi un katra lieta noderējusi. Jānis lepni demonstrē savu "beer bong" un piedāvā "Bez Tabu" mest darbus pie malas un laist iekšā telšu pilsētiņas festivālā. Diemžēl vai par laimi nākas atteikt un dodamies tālāk, kur mūs laipni uzņem Ādams.

Ādams

telšu pilsētiņas iemītnieks

Iegāju veikalā, pamanīju šo, un tā likās lieliska ideja. 80 grādus stiprs rums – nu kas var nošaut greizi? Galu galā, tā kļuva par mūsu bezjēdzīgāko lietu. Pēc vienas mutītes šīs dziras tapa skaidrs, ka labāk dzert veco labo alu.

Paostam jiftīgo dziru un saprotam, par ko Ādams runā. Nedaudz tālāk sadzirdam skaļu diskusiju starp kādu dāmu un kungu. Abi jokojoties strīdas par to, kāpēc līdzi bija jāņem lampas. Pienākam klāt, lai viestu skaidrību šajā situācijā un atklājas, ka pāris no Rīgas nevar vienoties par līdzi paņemto lampiņu virtenes lietderību.

Emīlija un Kristers

festivāla apmeklētāji no Rīgas

– Man šķiet reāli smukas lampiņas.

– Bezjēdzīgs sūds.

– Nu kā tu vari tā teikt? Naktī jauki spīd dažādās krāsās.

– Bezjēdzīgs sūds, Emīlij.

Saprotot, ka šoreiz "Bez Tabu" nevarēs atrisināt problēmu, laidāmies tālāk.

Nedaudz paklaiņojot, sastopam arī Dārtu. Viņa atbraukusi no Rīgas. Dārta lielās, ka viss paņemts kulturāli, un sarunas gaitā tomēr izrādās, ka pat pārāk kulturāli, jo līdzi paņemtais "Rīgas Laiks" palicis somā tā arī nelasīts. Uz jautājumu vai bezjēdzīgi, Dārta tomēr piekrītoši pamāj.

Labākajās festivāla tradīcijās ar savu bezjēdzīgi paņemto priekšmetu lielās Alīsija: "Es paņēmu matraci. Teiksiet, ka nav bezjēdzīgi, bet es teikšu, ka ir gan. Tas ir vienvietīgs matracis!"

Alīsija

telšu pilsētiņas apmeklētāja

Reāli, kurš guļ uz vienvietīga matrača? Ja atrodi draudziņu, un te tu viņu noteikti atradīsi, vienvietīgs matracis ir bezjēdzīgākā lieta. Diemžēl man tādu gadījās paņemt līdzi.

Turpat sastopam arī Kristoferu no Rīgas. Kristofers, par spīti mūžsenajiem brīdinājumiem un lūgumiem no festivāla organizatoriem, neņemt līdzi uz telti dārgu tehniku, nolēmis tomēr paķert līdzi savu laptopu. "Es paņēmu līdzi datoru un, lūdzu, nejautājiet kāpēc!"

Netālu no Kristofera pavīd bariņš angļu mēlē runājošu jauniešu. Starp viņiem arī Alekss no Berlīnes, kurš nu jau mazliet paguris vien atmet, ka lieki bija ņemt telti – atradis vietiņu starp divām latviešu jaunkundzēm.

Vēl mūsu ceļā pagadījās arī Dāvis no Liepājas, kuram pirms laika gadījusies ķibele ar kājas savainojumu. Par spīti tam, Dāvis līdzi uz festivālu, paķēris ratiņkrēslu un futbola bumbu – visnotaļ labs salikums, piekritīsiet taču?

Līdz ar visiem šiem iepriekšminētajiem "festivālētājiem", vēl ir krietns klāsts gudrinieku, kuri nebaidās uz festivālu paķert līdzi visdīvainākos priekšmetus. Daudzi satiktie gan atzina, ka bezjēdzīgi bija ņemt jebkādas mantas, jo visu, ko patiesībā vajag, var atrast uz vietas!

Foto