Svarīgais jautājums šonedēļ: vai nedēļas nogalē jāpagriež pulkstenis?
Kopš 1981. gada Latvijas iedzīvotāji divas reizes gadā pagriež pulksteņa rādītājus. Pavasarī par stundu uz priekšu, lai dzīvotu saucamajā vasaras laikā, taču, tuvojoties ziemai, rudenī stundu atpakaļ. Tuvojas laiks, kad notiks ikgadējā pāreja uz ziemas laiku, taču "Bez Tabu" redakcija saņēmusi jautājumus, vai arī šogad pulkstenis ir jāpagriež, jo publiskajā telpā izskanējušas runas par atteikšanos laikrādi mainīt.
Aptaujāto rīdzinieku domas par pulksteņa griešanu dalās – citiem iebildumu par pulksteņa pagriešanu nav, taču citi vēlētos dzīvot vienā laika joslā, viedokli pamatojot ar slikto labsajūtu pēc pulksteņa pagriešanas.
Ekonomikas ministrijas pārstāvis Valdis Lipskis apstiprina, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju ir pret laika mainīšanu. Veiktajā aptaujā 80% iedzīvotāju pauduši vēlmi atteikties no pulksteņa pagriešanas.
Rezultātos ir labi redzama iedzīvotāju attieksme, tāpēc pieņemts lēmums sākt diskusiju par labu vienai laika zonai. Taču aktuāls ir jautājums, kurā laika zonā palikt – vasaras vai ziemas.
Šobrīd situācija risinās diskusiju līmenī. Eiropas dalībvalstīm līdz aprīlim jāizlemj, kurā laika zonā palikt. Pēc tam, kad viedokļi būs uzklausīti notiks tālākās sarunas pēc kurām būs skaidrāks gala lēmums – no laika pagriešanas atsakāmies vai nē, kā arī, kurā laika zonā turpmāk dzīvot.
Tas nozīmē, ka līdz šim pastāvošajā kārtībā ar pulksteņa griešanu šurpu turpu nekas neesot mainījies – 28. oktobrī pulksten četros naktī notiks pāreja uz ziemas laiku, kad rādītāji jāpagriež vienu stundu atpakaļ.
Jāatzīst, ka diskusija par ierasto pāreju uz ziemas laiku nav vien patika vai nepatika pret to. Ārsti informē, ka pāreja ietekmējot cilvēka labsajūtu un miega kvalitāti.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Žiperīgajiem, kuri ātri piemērojas jebkādiem dzīves apstākļiem, pierašana pie jaunā laika ilgst no trim līdz piecām dienām, taču ir arī izņēmuma gadījumi. Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcas neiroloģe Santa Ašmane atklāj, ka cilvēki, kuri ir jūtīgāki, pēc laika maiņas var izjust galvassāpes, nespēt jaunajam laikam pielāgoties pat nedēļas garumā.
Novērots, ka pirmdienās pēc pulksteņa pagriešanas notiek vairāk ceļu satiksmes negadījumu – visjūtīgākie uz pārmaiņām esot bērni un pusaudži – mazāk jūtīgi vecāka gada gājuma cilvēki.
Arī putnkopībā un piena lopkopībā saskaras ar nepatiku pret laika pagriešanu, jo tā radot adaptācijas grūtības dzīvniekiem. Tai pat laikā ir nozares, kur šīs sešdesmit minūtes ir svarīgas, īpaši runājot par pāreju uz vasaras laiku – lauksaimnieki darbu var sākt ātrāk, līdzīgi ir ar būvniecības nozares pārstāvjiem.
Gan vienam, gan otram laikam ir savi plusi un mīnusi. Taču tāpat Eiropas Komisija ir ļāvusi dalībvalstīm izvēlēties palikt pie ziemas vai vasaras laika, dalībvalstīm tas jāpaziņo Briselei līdz nākamā gada aprīlim. Tad arī varēsim turpināt sekot līdzi diskusijas attīstībai.
