Lai varētu izveidot māksliniekam Rozentālam veltītu taku, "upurē" vecus vītolus

Baltiem ziediem ziedoši vītoli – šāds skats vēl pērn pavērās Saldū, gleznainā ielejā pie Cieceres upes. Šodien šeit smagā tehnika, rakumi un daiļie vītoli gulst nedzīvi un sazāģēti.

2016. gada 25. aprīlī 20:52

Bez Tabu/Skaties.lv

Roberts Blass

Žurnālists

Zigrīda ir Saldus iedzīvotāja kopš 20 gadu vecuma, ornitoloģe un ilgstoši dabas zinību pedagogs. Mākslinieka Jaņa Rozentāla vārdā nosauktās prēmijas kandidāte par lielu ieguldījumu Saldus dabas aizsardzībā. Viņa ir sašutusi, ka tiek izcirsti koki. Turklāt šajā ielejā ļoti netālu no vietas, kur slējās koki, gulst tā saucamais Rozentāla akmens, kur mākslinieks Janis Rozentāls bieži sēdējis un gleznojis.

Saldus novada domē informē, ka šeit par godu Jaņa Rozentāla apaļai jubilejai tiks iekārtota mākslinieka vārdā nosaukta taka, kas vedīs līdz akmenim, bet nocirstie vītoli bijuši drauds, jo bija satrupējuši.

Foto

14 attēli Skatīt galeriju

Dabas draugu vēlme ir šāda – ja reiz koks satrupējis, to varēja nozāģēt dažu metru augstumā, lai pēcāk atkal augtu vesels, neba izraut ar saknēm. Izrādās, šis pats arborists jeb kokkopis, kas apsekojis vītolus, nenoliedz – šāds risinājums bijis iespējams.

Daudzi ir arī satraukušies, ka šos kokus gleznās ir iemūžinājis Janis Rozentāls. Vai tā tiešām ir? Raidījums Bez Tabu to vaicāja Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā. Izrādās, – ja paskaita gadus, sanāk, ka Rozentāla kungs tos vītolus nemaz nav redzējis. Mākslinieks ir miris 1917. gadā, bet, saskaitot koku gadskārtas, sanāk, ka vītoli iestādīti Ulmaņlaikos.