"Ārstu ciniskās attieksmes dēļ mans tēvs nomira pilnīgi viens!" Meita šokā par "Gaiļezera" mediķu komunikāciju

Nebrīnos, attieksme Gaiļezera slimnīcā ir kā konveijerā. Tur pat nepievērš cilvēkam uzmanību ja sauc pēc palīdzības kad pacientam slikti, ja tuvinieki klāt tad jau viss kārtībā, tie palīdzēs. Nerunājot nemaz par uzstādītām diagnozēm un neizprotams arī tas ka onkoloğijas pacientu ārstē parastajā stacionārā un es varētu minēt vēl un vēl. Katrā ziņā šis rakstā minētais ir kārtējais gadījums kad cilvēkiem jācieš dēļ tā ka pie dektera, virsmāsas un sanitāriem netiek piestaigāts ar pabiezu aploksnīti. Un tad nu ir tas kārtējais atklājums ka veselību par naudu tomēr reizēm var... bet mums lielākajai daļai tas nav pa kabatai, jo visu taču ko tam varētu atvēlēt valsts mums atņem nodokļos un vēl par to pašu ko esam ziedojuši valstij mums jāmaksā vēlreiz... tā nu mums ir :)
Līdzjūtība tuviniekiem!

To protams nekad neuzināsim, bet varbūt pats tēvs palūdza nesatraukt radiniekus.

Cik es zinu, tad slimnicas nav preses dienesta katra nodala un par veselibas stavokla izmainam nav pienakums zvanit. Piederigajiem pasiem jauzpase savi vecaki un par viniem jainteresejas. Sada vecuma slimniekam var saasinaties kada cita kaite un aiziesana ir likumsakariga. Nevajag meklet vainigos tur kur vinu nav. Pasakiet paldies medikiem, ka jusu tevs nomira sakopts un aprupets, kaut gan to butu jadara jums pasai ka meitai.

Tā jau Latvijā skaitas normāla attieksme, īpaši Stradiņos un Gaiļezerā.

Slimnīca melo - mazdēlam netika paziņota īstā diagnoze un kritiskais stāvoklis, bet tikai tas, ka uz trīs dienām ir nozīmēta ārstēšanās. Tēvs netika atrasts uz grīdas, bet gan savā gultā un uz zvaniem neatbildēja vienu dienu, nevis vairākas. Meklēt radiniekus nevajadzēja, jo viņi bija vairāk kā pieejami - mazdēls slimnīcā, bet meita bija pieejama telefoniski (numurs bija arī tēva telefonā ar nosaukumu - meita). Kā var tā izkropļot patiesos notikumus!