"Bērns atnāca mājās un teica, ka audzinātāja viņu situsi!" Liepājniece šokā par bērnudārzā esošajiem pedagogiem

Šī pati audzinātāja arī manai meitai atļāvās uzšaut pa dibenu, ko tagad visi bērni grupiņā melo un nepaklausīgi mežoņi ko?

Aiva Šillere

mamma malacis,tādas kuces nedrīkst palikt nesodītas!!!!!

Obligāti videokamera!!!!!! Psiholologiskais terors, ir bijis vienmēr visos bērnudārzos, bet ne pie visām audzinātājām. Tiesa, par audzinātāju ir strādāt grūti/smagi, nevajag tām strādāt, kurām pašām ir psiholoģiski traucējumi- nebojā ,netraumē mazu bērnu, atrodi sev citu nodarbi.Te vienu palūdza aiziet no bērnudārza, jo nelīdzēja brīdinājumi, bija rupja, necieta bērnus, utt., nesatika ar kolēģiem.

šitos noziedzniekus sodīt ar pantu!
Medzē, psiholoģisko teroru pret maziem bērniem izdara tāda pati plīška audzinātāja. bērniem neļauj iet uz tualeti!!!! Tas pats notika arī Ulbrokas bērnudārzā, jo lūk māte liekot bērnudārzā savu atvasi, neiedeva kukuli!!!!! Maitas! Tai kucei iedeva vēl nopelniem bagāto...par ko? par bērnu psihes bojāšanu? Šodien es tai vecenei sabojāšu atlikušo dzīvi-darbu viņa dabūs tikai ielas slaucīt vai tualetes mazgāt~!

Lasu, ka daudziem nav visa situācija saprotama.
1.šis diemžēl nebija pirmais gadījums, kad bērns sūdzējās, ka viņam ticis iesists. Ar audzinātāju tika runāts un viņa paskaidroja, kā tas varēja gadīties.
2.bija atkal gadījums par konkrēto audzinātāju, bet tā kā viņas pašas nebija, paskaidrojumu sniedza otrā grupas audzinātāja.
3.bērnam bijušas 7 audzinātājas šajā dārziņā, bet ar vārdu "Slikta" viņš raksturo vienu. Un pat situācija, kad pati redzēju rupjo attieksmi pret bērnu, viņa komentē: "Es neatceros! Tiešām neatceros." un smaida.
4. Ne no vadības, ne no audzinātājas nebija nekādas iniciatīvas pārrunāt radušos problēmu ar mani. Es esmu tā skabarga, kas mēģina izrunāties. Nebija pat cilvēciskas atvainošanās. Vienīgais ieteikums pārlikt bērnu citā dārziņā.
5. Mēs jau stāvam rindā uz citu dārziņu. Esam pieteikušies gan pie psihologa, gan logopēda uz komisiju.
6. No vadības gaidīju nedaudz lielāku ieinteresētību, nevis pēc vesela mēneša uzaicināt psihologu.
7. No vadītājas nesaņēmu nekādus norādījumus, ko man darīt, vai pie kāda speciālista aiziet un izrunāt. Pilnīgs klusums. Ieteikums ir nomierināties un atslābt.
8. Otrās audzinātajas domas ir prasītas par bērnu (uzvedība,attīstība,komunikācija) kuras ir pretrunā ar Danutas teikto.
Protams, nav smuka situācija. Man cilvēciski ir žēl gan vadītāju, gan audzinātāju, bet ar mani neviens negrib runāt, negrib risināt, negrib pārbaudīt un izmeklēt šo lietu. Un uzskatu ka varbūt būšu piemērs citam vecākam, nedrīkst atslābt un sagremot šādas situācijas. Ir jārunā ar vadītāju un jārisina šādas lietas. Lai Jums saulaina diena un bērni laimīgi!

Pilnīgi noteikti visas situācijas ir izrunājamas savā starpā.Ir svarīgi ar kādu attieksmi pats pieej pie visa šā.Nu nav jau uzreiz BEZ TABU jāsauc! Galvenais ir runāt! Kautkā neticu ka audzinātāja ir tāda...Vairāk jau izskatās ka pašai māmiņai ir kautkāda jau personiska nepatika pret audzinātāju utt

Ivis Stepanovs

Tāda visatļautība no audzinātājām notiek visā Latvijā. Bērnus pat vecāku priekšā nosauc par debiliem,neattīstītiem un dauņiem. Kad uzrakstot sūdzību vadībai par tādu izgājienu, audzinātāja atbild: jums māmiņ izklausījās,fantāzija bagāta jums.

Vai jūs vecāki sevi dzirdat?Jūs jau paši izaudzinat skolotājus necienošus bērnus, kuriem ir tikai tiesības ,bet nav pienākumi. Es sava bērna klasē pietiekami tādus esmu redzējusi.