Brīvi pārvalda latviešu valodu un dzīvo šeit kopš bērnības, bet nevar iegūt Latvijas pilsonību
Dmitrijs Pamilovs tagad dzīvo un strādā Rīgā, bet dzimis un audzis Tukuma pusē, pabeidzis Jelgavas pamatskolu, kurā mācību valoda bija latviešu. Visi draugi bija un ir latvieši. Pats mīl Latviju un nav nevienas citas valsts pilsonis. Dmitrija mamma arī runājot tekoši latviski, kaut gan pēc tautības ir krieviete, māsa arī beigusi latviešu skolu un jau ir Latvijas pilsone.
Dmitrijs pirmo reizi pa īstam apjautis, ka ļoti vēlas būt Latvijas pilsonis, kad devies ārpus dzimtenes uz Vāciju, kur gribējis saņemt darba atļauju un sniedzis savu nepilsoņa pasi. Jau trīs reizes lūdzis piešķirt pilsonību, viss velti, kā pret sienu.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes darbiniece raidījumam Bez Tabu skaidro, kā var iegūt pilsonību, kādi priekšnosacījumi ir, ja to iegūst naturalizācijas ceļā, un kādi ir ierobežojumi!
Dmitrija galvenais klupšanas akmens, ka pēdējos divus gadus neesot uzrādīta deklarētā dzīvesvieta (tai jābūt uzrādītai par pēdējiem pieciem gadiem). Pirms trim gadiem un iepriekš jaunais vīrietis joprojām bija deklarējis dzīvesvietu Tukumā, jau pusgadu ir deklarējis dzīvesvietu Jelgavā, bet pirms tam nav varējis atrast iespēju, kur deklarēt dzīvesvietu.
Tagad par divu gadu periodu, kad nebija deklarējis dzīvesvietu, vajagot apliecinājumu, ka dzīvojis Latvijā. Ja to iegūs, vien tad ceļā uz pilsonību, visticamāk, nekādu šķēršļu vairs nebūšot.
Starp citu, pēdējos gados bieži Latvijas pilsonību vēlas iegūt ārzemnieki. Viņiem jābūt piecu gadu ilgai termiņuzturēšanās atļaujai, pēc tam vēl piecus gadus – patstāvīgās uzturēšanās atļaujai. Nevar iegūt pilsonību, ja apprecas ar Latvijas pilsoni, tad var iegūt vienīgi uzturēšanās atļauju.
Ja vēlas iegūt Latvijas pilsonību, nedrīkst būt arī dubultpilsonība ar trešajām valstīm, tostarp arī ar Krieviju.
Starp citu, ja vēlies pārbaudīt, vai tu varētu izpildīt Naturalizācijas pārbaudījumu, spied uz zaļās pogas!
