Ķeizariņš Olaines puses kooperatīvā? "Uzskrūvēti" rēķini, ignorē biedru lēmumus, izrēķinās ar neērtajiem
Olaines novada dārzkopības kooperatīva "Stars" īpašumu īpašnieki ilgstoši ir neapmierināti ar veidu, kā kooperatīva valde apsaimnieko apkaimi. Pārmet valdes priekšsēdētājam uzkundzēšanos, neadekvāti augstu apsaimniekošanas maksas piemērošanu, ir neziņā par visu kopējās samaksātās naudas izlietošanu. Nekustamo īpašumu pārvaldīšanas eksperts norāda uz iespējamiem likumpārkāpumiem kooperatīva valdes darbā un iesaka teritoriju īpašniekiem izmest esošo priekšsēdi no vadītāja krēsla.
Uzklausītie kooperatīva "Stars" teritoriju īpašnieki pārmet kooperatīva valdes priekšsēdim Jurim Kārkliņam necaurspīdīgu visu kopējo līdzekļu izlietošanu, ļoti neapmierina komunikācija ar biedriem.
Mēs nezinām, kā tiek tērēta apsaimniekošanas nauda. Uz neērtiem jautājumiem viņš sapulcēs neatbild!
Pēdējos gados ir kaut kādi cipari [tēriņi], par kuriem ir jautājumi. Kā šīs pozīcijas veidojas? To mēs nesaprotam, atbildes netiek sniegtas. Piemēram, zāli nopļāva. Divus hektārus. Tur bija tik sadārdzināta cena. Intereses pēc paskatījāmies internetā cenas. Pat visdārgākais pakalpojums, samaksājot visus nodokļus, nemaksā tik daudz.
Pašpasludinātais ķeizars?
"Stara" dārzkopji ir neizpratnē, kāpēc apsaimniekošanas maksa ir pat uz pusi lielāka, nekā kaimiņu kooperatīvos. Teritoriju īpašnieki stāsta, ka ne visi apsaimniekošanas manieres dēļ vēlas iestāties kooperatība biedrībā kā biedri. Tomēr par šādu nostāju valdes priekšsēdis sodot zemju īpašniekus: liek maksāt dubultā; ja nemaksās, draud ar parāda piedzīšanu. Šim nolūkam no iedzīvotāju iemaksām valdes priekšsēdētājs algojot juristu.
Ja neesi biedrs, mēdz atslēgt ūdeni, ne-biedriem pašiem jātaisa līgumus par atkritumu izvešanu, arī par elektrību slēdz līgumu pa taisno ar piegādātāju (bez kooperatīva kā starpnieka). Dzīvot patstāvīgi, bez iestāšanās biedrībā ir iespējams, bet par ko tādā gadījumā liek maksāt dubultā?
Dubultā maksa pēdējā laikā attiecas arī uz jaunpienācējiem, tiem, kuri nevēlas iestāties kooperatīvā kā biedri. Tomēr iestāšanās vai neiestāšanās kooperatīvā ir brīvprātīga izvēle. Neviens nevar piespiest būt par biedru.
Ja esi kooperatīva biedrs, bet atsakies maksāt, pēc daudzu domām, "pārsālīto" apsaimniekošanas maksu, riskē ar izraidīšanu no kooperatīva un nesamaksātās starpības piedziņu, stāsta teritoriju īpašnieki.
Ignorē zemesgabalu īpašnieku lemto
Uzklausītie stāsta, ka pērn pieprasījuši valdes priekšsēdētājam sasaukt biedrības ārkārtas sēdi, kurā vēlējās aktualizēt balsojumu par apsaimniekošanas maksas samazināšanu un revīzijas komisijas, kas skaidrotu, kā tiek tērēta visu kopējā nauda, izveidi. Zemju īpašnieki stāsta, ka pieprasījumu pēc ārkārtas sēdes valdes priekšsēdētājs ignorējis, tāpēc neapmierinātie teritoriju īpašnieki ar vienas no valdes locekļiem palīdzību izmantoja likumā noteikto iespēju – savāca 10 procentu biedru parakstu, sasauca ārkārtas tikšanos un nobalsoja par iepriekš minēto: izveidoja revīzijas komisiju un samazināja apsaimniekošanas maksas tarifu teju uz pusi.
Kā stāsta uzklausītie, ar šādu "iešanu pret straumi" valdes priekšsēdis Kārkliņš bija ļoti neapmierināts. Viņš līdz pat šai dienai (vairāk nekā gadu pēc iedzīvotāju balsojuma) ne vien neņem vērā jauno apsaimniekošanas tarifu, turpinot izrakstīt rēķinus pēc iepriekšējā, dārgākā tarifa, bet arī izdzinis no valdes locekļu pulka cilvēku, kurš palīdzēja teritoriju īpašniekiem savākt nepieciešamos 10 procentus parakstu, kā rezultātā izdevās nobalsot par teritoriju īpašniekiem tik būtiskajiem jautājumiem.
Biedrības priekšsēdētājs visiem sāka teikt, ka mēs esam nelikumīgi vākuši datus (vācot parakstus sēdes sasaukšanai). Pirmkārt, mēs rīkojāmies likuma ietvaros. Otrkārt, ko citu mēs varējām darīt, ja ne paši ķerties vērsim pie ragiem, ja priekšsēdētājs nevēlas pats mūs uzklausīt?
Uz tikšanos ar "Bez Tabu" bija ieradušies arī tādi teritoriju īpašnieki, kuri spītīgi maksā rēķinus, ņemot vērā jauno apsaimniekošanas tarifu, tomēr viņiem priekšsēdētājs draudot ar parāda piedziņu, uzskaitot nesamaksāto starpību.
Eksperts norāda uz iespējamu likumpārkāpumu, aicina patriekt priekšsēdi
Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas (LNĪPA) prezidents Vitolds Peipiņš norāda, ka biedrības priekšsēdētājs, ignorējot sapulcē lemto, visdrīzāk, pārkāpj likumu.
Kooperatīva valde ir izpildinstitūcija, kurai jākalpo biedru labā, jāieklausās viņu prasībās, viedoklī. Ja valde ar priekšsēdētāju priekšgalā sev vien zināmu iemeslu dēļ neuzklausa lūgumu sasaukt sēdi, biedru kopsapulci var sasaukt 10 procenti kooperatīvās sabiedrības biedru. Biedrības vadībai šādos gadījumos ir kaut kādi savtīgi mērķi un intereses, tāpēc pati nepiekrīt sasaukt kopsapulci. Tādos gadījumos likums atļauj. Šis balsojums par vienu vai otru lietu kooperatīva vadībai ir saistošs, lemtais ir jāpilda.
"Bez Tabu" sazinājās ar kooperatīva "Stars" valdes priekšsēdētāju Juri Kārkliņu. Vaicāts, vai ir ar mieru satikties ar raidījuma komandu, lai atbildētu uz jautājumiem, Kārkliņš teica kategorisku "nē". Telefonsarunā Kārkliņš turpināja uzstāt, ka teritoriju īpašniekiem jāmaksā par apsaimniekošanu pēc iepriekšējā tarifa.
Nevēlos ar jums satikties. Balstiesības ir tiem, kuriem uz sapulces norises laiku nav parādu pret sabiedrību. Šo lēmumu [par apsaimniekošanas maksas pazemināšanu] mēs pārsūdzējām tiesā. Tiesa būs 2020. gada oktobrī. Šim lēmumam nav nekā kopīga ar kooperatīva interesēm. Kooperatīvs nevar izdzīvot par tādu naudu. Salasījās kaut kāda kompānija, kas pieņem kaut kādus lēmumus kooperatīva vārdā un tagad domā, ka varēs dzīvot ar to lietu. Nevar kooperatīvs izdzīvot par tādiem līdzekļiem. Es nevaru komentēt neko par citiem kooperatīviem, jo katrā kooperatīvā ir kaut kas savs, tāpēc nezinu, kāpēc pie viņiem maksa ir zemāka.
Komentējot kooperatīva priekšsēža Kākliņa teikto, ka par biedru balsojumā noteikto tarifu kooperatīvs nevarot izdzīvot, LNĪPA vadītājs Peipiņš uzsver, ka šādu izteikumu dēļ konkrētā persona vairs nevar atrasties savā amatā.
Biedru balsojums ir saistošs. Ja viņš saka, ka nevar izpildīt, tāpēc, ka par šādu naudu kooperatīvs nevar izdzīvot, tad viņam jānotiek mandāts. Tad jau iedzīvotājiem pašiem jāizraugās jauns priekšsēdētājs, kurš apņemtos pildīt biedru lemto.
Ja kooperatīva priekšsēdis pats neatkāpjas no amata, labākās "zāles" ir viņa atlaišana, biedriem nobalsojot.
Bieži vien ir tā, ka biedrības vadībā biedri ieceļ tos, kuri reiz sapulcēs bijuši aktīvi, cēluši roku, iebilduši tā laika vadībai. Bet nereti par apsaimniekošanu viņiem nav nekādas sajēgas. Nedz, kā pareizi komunicēt ar biedriem, nedz kā atskaitīties par naudas izlietojumu, nedz citām lietām. Iespējams, šis ir šāds gadījums. Kooperatīva vadībai korekti jāpamato, kā nauda tiek tērēta. Ar atskaitēm. Tā var panākt izlīgumu, ja atskaitēs viss ir korekti.
Tāpat Peipiņš iesaka kooperatīva biedriem noteikt kooperatīva budžetu gada sākumā, lai valde varētu rēķināties ar konkrētu naudas summu, un, ja noteiktie līdzekļi būs objektīvi nepietiekami, palielināt budžetu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
