Uz saturu

"Neprasot atļauju, pārdeva manas akcijas un nolika fakta priekšā," atklāts stāsts par liela Latvijas uzņēmuma aizkulisēm

Normunds pirms aptuveni 15 gadiem nolēma iegādāties nupat tirdzniecībā izliktās "Latvijas kuģniecība" akcijas. Gadu laikā akciju vērtība gan kāpusi, gan kritusi, taču liels bija mazākuma akcionāra pārsteigums, kad pēkšņi saņēma īsziņu no bankas, kurā akcijas glabājās.

2018. gada 20. februārī 19:31

Īsziņā norādīts, ka "Latvijas kuģniecība" Normunda konta ieskaita naudu par viņam piederošajām akcijām. Tas gan radījis neizpratni, jo Normunds akcijas nevienam nebija pārdevis, tuvākajā laikā pat vēl neplānoja to darīt.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Vīrietim netika dota izvēles iespēja – pārdot vai nepārdot, tā vietā viņš tika nolikts fakta priekšā, ka akcijas ir pārdotas. Kā izrādās, šāds pats scenārijs piemeklējis vēl daudzus akciju sabiedrības "Latvijas kuģniecības" akcionārus.

Normunds
palicis bez akcijām

Skatos, ka manā kontā ienākusi nauda no "Latvijas kuģniecības". Man neviens neprasīja, vai es vispār gribu akcijas pārdot.

Diezgan dīvaini liekas. Ja esmu kaut ko iegādājies, bet man neviens pat nepavaicā, vai vēl vēlos paturēt vai ne.

"Bez Tabu" zināms, ka akcionārs, kuram pieder vairāk nekā 95% uzņēmuma akciju, nolēma biržu atstāt un atpirkt akcijas no mazākuma akcionāriem.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas sniegtā informācija liecina, ka šāds solis ir pieļaujams. Mazākuma akcionāri nevar izvēlēties, cik vēlas saņemt par savām akcijām.

Kaspars Vecozols
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas juriskonsults

Akcijas cenu nosaka 3 veidos. Pirmkārt, tā ir darījumu cena, par kādu pats vairākuma akcionārs gada laikā iegādājies akcijas.

Otrkārt, bilances cena. Treškārt, tā ir vidējā cena regulētajā tirgū. Atpirkumā tiek ņemta augstākā no šīm cenām.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Rezultātā par vienu "Latvijas kuģniecība" akciju tika samaksāts 0,71 eiro. Biržas "Nasdaq Riga" valdes locekle Liene Dubava norāda, ka, kotējot akcijas biržā, uzņēmumiem ir iespēja piesaistīt līdzekļus savai attīstībai. Tā ir kā alternatīva aizņēmumam bankā. Uzņēmumu aiziešana no biržas esot normāls process.

Šajā gadījumā uzņēmuma akcionārs nolēmis turpināt uzņēmējdarbību ārpus biržas, kas ir pilnīgi normāls process. Birža nav slēgta teritorija, kurā var ieiet, bet ārā netiek. Kas attiecas uz akcionāriem, Latvijā ir spēkā regulējums par akciju atpirkšanu, kas nodrošina mazo akcionāru aizsardzību. Akcijas tiek atpirktas par stingri kontrolētu cenu.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm