40 eiro par katru nelegāli noķerto nēģi – maluzvejniekiem labāk padomāt divreiz

Valsts vides dienesta (VVD) pavadībā "Degpunktā" dodas līdzi dziļajos Salacgrīvas mežos. Pēc izkāpšanas no automašīnām un pēc neilga gājiena pa mežu un pļavu nonākam pie Svētupes krasta. Tieši šeit dienesta inspektori izstāsta par savu pēdējā laika ievērojamāko panākumu.

Viss sākās ar slepus uzstādītu kameru miežu laukā – ievērojot copmaņa darbības, dienests steidzās pie upes lai konfrontētu malu zvejnieku. Ieraugot inspektorus, nelegālie copmaņi reaģē dažādi – vieni dienesta darbiniekus jau izsenis pazīst un tie vienkārši nopūšas, ka tikuši pieķerti, otri cenšas attaisnoties, ka tas nav ne viņa tīkls, ne sazagtais loms. Taču, nupat uzietais malu zvejnieks pārstāv trešo kategoriju un ar tiem ir visgrūtāk – viņš metās bēgt.

Sākotnēji viņam bēgšana izdevās visai labi, taču beigās viņš tika notverts, stāsta VVD Zvejas kontroles daļas vadītājs Toms Arnavs. Pēc vīrieša noķeršanas tika saskaitīts loms – kopā izzvejots 401 nēģis. Šī mazā, astoņus centimetrus garā čuskveidīgā zivs Latvijā ir ārkārtīgi pieprasīta un vienlaikus aizsargājama. To zvejot drīkst tikai speciālās vietās un ar atļaujām – kura, starp citu noķertajam zvejniekam nebija.

Toms Arnavs domā, ka ja nēģim nebūtu šāds mistisks statuss, arī malu zvejniecība samazinātos: "Ja tas ir aizliegts, tad visiem tas ir kas īpašāks. Ja tas būtu atļauts visiem, tad es teorijā pieņemu, ka kaut kādā periodā, tas vairs tik īpašs neliktus."

No tača līdz jūras krastam ir 200 metri. Šī ir vieta, kur licensēti zvejnieki iz lēma uzbūvēt zvejošanas konstrukciju, lai oficiāli varētu ķert nēģus no augusta līdz februārim.

Tikmēr maluzvejnīcība ir cits stāsts un nēģi nebūt nav tā lētākā ūdens radība. Par katru noķerto zivi pienākas astoņu eiro sods. Šie astoņi eiro var kļūt par 24, ja nav zvejošanas licenses un pat par 40 eiro ja zvejo aizliegtā vietā. Un tas ir tikai par vienu zivi – par visiem sazagtajiem nēģiem kopā var sanākt galvu reibinošas summas.

Piemēram, Svētupes maluzvejnieks izpelnījās vairāk nekā 9000 eiro lielu naudas sodu. Tirgus cena par tādu daudzumu arī ir ievērojama – vīrietis būtu nopelnījis ap 5000 papildus eiro, ja nebūtu pieķerts. Toms Arnavs aicina cilvēkus nejust līdzi malu zvejniekiem – tie nav izsalkuši makšķernieki, bet gan slīpēti aroda meistari, kuri nodarbojas ar biznesu.

Ja zivju resursiem nodarītais kaitējums pārsniedz 2500 eiro jeb piecas valstī noteiktās minimālās mēnešalgas, tad tas uzskatāms par būtisku kaitējumu, par kuru var tikt ierosināts kriminālprocess. Tāpēc pirms zvejošanas, vislabāk iegādāties licensi un pārbaudīt konkrētās ūdenstilpnes zvejošanas noteikumus.