"Ja viņš ir gatavs nosisties – tā jau ir viņa paša izvēle." Motorizētus velosipēdus satiksmes uzraugi neievēro
Ik vasaru ceļu policija fiksē vairākus negadījumus, kad velosipēdisti uzbraukuši gājējiem vai saskrējušies savā starpā, un sekas bijušas smagas. Daudziem velobraucējiem sezona nebeidzas nekad, bet, kas attiecas uz nākamo vasaru, tad pastāv pamatotas bažas, ka divriteņu izraisītu avāriju būs vēl vairāk, jo modē nāk velosipēdi, ko darbina elektromotori.
Šādi braucamie jau pārvietojas ar ātrumu, kādu parasti attīsta mašīnas un mopēdi. Traukšanās pa gājēju ietvēm un veloceliņiem ar ātrumu 50, 60 kilometriem stundā ir nepieņemama, taču trūkst striktākas šādu transportlīdzekļu kontroles.
Sociālo tīklu lietotāji aktīvi apspriež nesen publiskotu video, kur ir redzams kāds riteņbraucējs, kas pārvietojas pa Brīvības ielai piegulošo velo un gājēju celiņu ar elektrovelosipēdu. Spriežot pēc autora komentāra, pats viņš braucis ar automašīnu ar ātrumu aptuveni 50 kilometri stundā. Ieraugot pārgalvīgo pedāļu minēju, nolēmis viņu nofilmēt. Pēc video publicēšanas diskusijai par redzēto pievienojušies vairāki lietotāji un liela daļa uzskata, ka šāda pārvietošanās ir ne vien nedroša, bet būtu sodāma.
Mūsdienās transportlīdzekļi, kam vienlaikus ir gan pedāļi, gan motors, ielās sastopami arvien biežāk. Un pamatoti rodas jautājums – kāds elektrovelosipēdam ir pieļaujamais braukšanās ātrums, vai tam nav nepieciešamas numurzīmes un vai tam ērtāk nebūtu braukt pa ielu, nevis slalomā līkumot cauri gājējiem. Atbildot uz šīm bažām, policisti tomēr uzskata, ka šāds braucamlīdzeklis joprojām ir un paliek velosipēds, tikai papildināts ar elektronisku aprīkojumu – dzinēju un akumulatoru. Izmaiņas likumā ir jāveic, bet process nenotiek tik ātri kā gribētos.
Spriežot pēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas mājaslapā norādītajiem datiem, velosipēds var būt aprīkots ar elektromotoru, kura jauda ir ne lielāka par 25 kilovatiem, bet, ja jaudas koeficients pārsniedz noteikto, tad elektroritenis nonāk mopēda kategorijā. Tātad – teorētiski tas būtu obligāti jāreģistrē CSDD, jāiegūst numurzīme un jānoformē OCTA, un vadītājām jābūt atbilstošai braukšanas kategorijai, bet praktiski šī nozare likumā nav sakārtota, un ar elektrību darbināmiem divriteņu braucamajiem atbildīgie nepievērš īpašu uzmanību.
Drošas braukšanās autoskolas pārstāvis Jānis Vanks, noskatoties Brīvības ielā uzņemto video, uzskata, ka ir jāapelē pie šādu velosipēdu īpašnieku veselā saprāta. Ja pats velobraucējs nesaprot vai ignorē elementārās drošības pamatprincipus, neviens likums nepasargās viņu no kādas avārijas. Eksperts norāda – jo straujāk attīstās tehnika, jo lētāka tā kļūst, un straujš elektrovelosipēdu skaita pieaugums var būt novērojams jau nākamajā vai aiznākamajā vasarā.
Neskatoties uz to, ka elektrobraucamie šobrīd īsti netiek kontrolēti, likuma sargi pievērš uzmanību uzņēmumiem un komersantiem, kuri nodarbojas ar velosipēdu nomu. Tāpat policisti reaģē uz iedzīvotāju sūdzībām. Nesen Jūrmalā apturēta kādas firmas darbība, jo rupji pārkāpti visi noteikumi, piedāvājot nomāt elektrovelosipēdus, kas pēc ražotāja datiem pārsniedz divritenim pieļaujamo jaudu. Administratīvie protokoli tika izrakstīti arī vairākiem nomas firmas klientiem, kuri apturēti uz ielas, vadot elektrisko transportlīdzekli bez ķiveres, bez CSDD reģistrācijas un bez apdrošināšanas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
