Katra trešā velosipēda zādzība notiek daudzdzīvokļu māju koplietošanas telpās
Iestājoties siltākam laikam, velosipēdi atkal kļūst par ērtu ikdienas pārvietošanās līdzekli un tādējādi aktualizējas arī to drošības jautājums. Divriteņi joprojām ir iecienīts zagļu mērķis – Valsts policijas (VP) dati liecina, ka 2025. gadā Latvijā nozagts vairāk nekā 1250 velosipēdu un visbiežāk tas noticis daudzīvokļu māju koplietošanas telpās.
Vasara – aktīvākais zādzību laiks
Velosipēdu zādzībām Latvijā ir izteikta sezonalitāte – visvairāk gadījumu tiek reģistrēts laika posmā no maija līdz septembrim, kad velosipēdi tiek izmantoti visaktīvāk un atstāti pie veikaliem, birojiem un dzīvojamām ēkām.
"Sākoties velo sezonai, ik gadu lielai daļai iedzīvotāju velosipēds kļūst par stabilu un ērtu ikdienas pārvietošanās līdzekli sabiedriskā transporta vai automašīnas vietā, taču tā drošība bieži vien tiek nepietiekami izvērtēta. Zādzību skaits īpaši pieaug vasaras mēnešos, kad mēdzam saņemt vidēji līdz pat 170 velo zādzību pieteikumiem mēnesī. Zagļiem pietiek vien ar pāris minūtēm, lai piesavinātos uz brīdi bez uzraudzības atstātu braucamrīku," skaidro Valsts policijas Prevencijas vadības biroja Daudznozaru prevencijas nodaļas vecākā speciāliste Lāsma Vinogradova.
Noskaties: Velo jāreģistrē un jāpērk nopietna slēdzene. Ekspertu padomi, kā pasargāties no zagļiem
"Drošs velosipēds sākas ar atbildīgu rīcību – pārbaudiet, reģistrējiet, pieslēdziet un padariet savu velosipēdu viegli atpazīstamu un unikālu," aicina Valsts policijas pārstāve.
Koplietošanas telpās zog vairāk nekā uz ielas
Velosipēdu zādzības visbiežāk notiek trīs vietās – daudzdzīvokļu māju koplietošanas telpās, uz ielām un velo novietnēs, liecina VP dati. Katra trešā zādzība tiek reģistrēta tieši daudzdzīvokļu namu kāpņutelpās vai pagrabos, un parasti tās tiek veiktas vēlu vakarā vai naktī. Garnadži paņem ne tikai brīvi stāvošus velosipēdus, bet arī tos, kas pieslēgti ar drošības slēdzenēm.
Kā liecina apdrošinātāju ERGO un policijas statistika, tad zagļi apdraud braucamrīkus arī šķietami drošās vietās, kurām var piekļūt tikai ar kodu vai atslēgu. Tāpēc ir vēlams velosipēdu pieslēgt arī tad, ja tas atrodas slēgtās koplietošanas telpās. Un to visdrošāk darīt ar kvalitatīvu atslēgu.
Aptuveni 30% zādzību notiek uz ielas, kad velosipēdi tiek atstāti nepieslēgti pie veikala vai kāda cita objekta, tostarp uz pavisam īsu brīdi. Policija novērojusi, ka velosipēdi nereti tiek vienkārši pieslieti pie apgaismes stabiem, ēku sienām, kokiem vai sētām, kas zagļiem atvieglo nozagšanu. Savukārt velo novietnēs tiek zagti gan pieslēgti, gan nepieslēgti velosipēdi. Bieži vien tiek konstatēts, ka izmantotās drošības troses vai slēdzenes nav pietiekami kvalitatīvas, lai apturētu zagļus. Regulāri tiek reģistrētas arī nepieslēgtu velosipēdu zādzības pie izglītības iestādēm.
Visvairāk velo zādzību notiek lielākajās pilsētās, īpaši Rīgā, liecina Valsts policijas dati. 2025. gadā Rīgas reģionā tika reģistrēti 66% no visiem valstī nozagtajiem velosipēdiem. Visbiežāk zādzības tika izdarītas Daugavas labajā krastā, aptverot Vidzemes un Latgales priekšpilsētas, un īpaši
izceļamas teritorijas šajā ziņā ir centrs, klusais centrs, Brasa un Purvciems, kur ir blīvāka apbūve un intensīvāka cilvēku plūsma.
Latvijā lielākoties tiek nozagti velosipēdi 200-400 eiro vērtībā, bet vidēji viena nozagtā divriteņa vērtība sasniedz aptuveni 400-500 eiro. Tomēr joprojām arī dārgāki velosipēdi nereti tiek atstāti bez aizsardzības, īpaši daudzdzīvokļu kāpņutelpās. Policija atgādina, ka pat tad, ja māja ir aprīkota ar domofonu vai citu piekļuves kontroli, tas nav pilnīgs drošības garants pret zādzībām.
Kā pasargāt savu velosipēdu?
Lai samazinātu zādzību risku un pasargātu sevi no negaidītiem finansiāliem zaudējumiem, Valsts policija un apdrošināšanas sabiedrība ERGO velosipēdu īpašniekiem iesaka ievērot 10 drošības principus.
- Pirms iegādājies velosipēdu no paziņām vai internetā, pārbaudi tā rāmja numuru e-CSDD sistēmā, lai pārliecinātos, ka tas nav meklēšanā.
- Pēc velosipēda iegādes reģistrē to e-CSDD. Reģistrācija nav obligāta prasība, tomēr tā apgrūtina zaglim velosipēda tālāku pārdošanu un ļauj operatīvi sazināties ar īpašnieku velosipēda atrašanas gadījumā.
- Padari velosipēdu unikālu un viegli atpazīstamu – izmanto uzlīmes, gravējumus vai citus personalizācijas elementus. Tas atvieglo īpašnieka identificēšanu, ja velosipēds tiek atrasts.
- Nofotografē velosipēdu un saglabā pirkuma dokumentus, čekus un garantijas kartes.
- Izvēlies drošu novietošanas vietu: nenovieto velosipēdu telpās tieši pie ieejas durvīm, bet gan vietās ar labu apgaismojumu, videonovērošanu vai pastāvīgu cilvēku plūsmu.
- Novieto velosipēdu vietās, kur tas ir redzams citiem cilvēkiem, piemēram, pie veikala ieejas vai ēkas logiem.
- Vienmēr pieslēdz velosipēdu ar kvalitatīvu un drošu slēdzeni, piemēram, U-veida slēdzeni.
- Pieslēdzot velosipēdu, pārliecinies, ka slēdzene fiksē rāmi, nevis tikai atsevišķas detaļas, piemēram, riteni vai stūri.
- Apdrošini savu velosipēdu. Velosipēdu zādzību risku ir iespējams iekļaut ERGO mājokļa apdrošināšanas polisē.
- Papildu drošībai vari uzstādīt GPS izsekotāju jeb "trekeri", kas ļauj sekot velosipēda atrašanās vietai.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
