Uz saturu

Burātāja dienasgrāmata: digitālais detokss, laiskošanās Vidusjūrā un pārbiedēti īru pensionāri

Mūsu pirmā Vidusjūras posma sākums ir Gibraltārā, bet finišs Barselonā, drusku aiz. Mūsu rīcībā ir aptuveni 10 dienas, kuru laikā jānoiet nepilnas 600 jūras jūdzes. Tātad ap 60 jūras jūdzēm (1.j.j = 1852m) dienā.

Burāšanas klubs "Nautica" ir cilvēku grupa, kas kopējiem spēkiem apsaimnieko vienu no Latvijas lielākajām buru jahtām. Šovasar kluba dalībnieki devušies aptuveni 3000 jūras jūdžu garā ceļā no Rīgas līdz pat Barselonai Spānijā. Piedzīvojuma dienasgrāmatu piedāvājam lasīt "tv3.lv". Šis ir trešais un noslēdzošais stāsts. Pirmos divus atradīsi šeit un šeit.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Kuģojot ar motoru, vidējais ātrums ir aptuveni 7,5 jūdzes stundā jeb 7,5 mezgli, bet, burājot vieglā, patīkamā vējā, daudz mazāks. Tātad katru dienu jānokuģo aptuveni 10 stundas, bet, ja laika vai citu apstākļu dēļ iekavējam – jāsadzen, jākuģo ilgākas stundas vai jādara tas ātrāk. Salīdzinot ar okeāna posmu, šis jau šķiet, kā medusmaize – gandrīz katrs vakars citā ostā vai enkurvietā. Mēs, protams, baudām, bet kāds ir mazliet bēdīgs, ka nav muzeju tūre ar ilgām stundām krastā, pilsētu apskati un pavisam maz stundām uz jahtas – ceļā.

Atpūtas būtība uz jahtas Vidusjūrā ir pārlaist trako karstumu jūrā, vējiņā, sauļojoties, peldoties. Pēcpusdienā vai vakarā sasniegt nākamo ostu, kur ieturēt vakariņas, mazliet pastaigāties – virspusēji apskatīt pilsētu.

Vēl joprojām likumdošanā tiek uzskatīts, ka jahtas ir atpūtas kuģi, tātad kuģi, uz kuriem atpūšas, un tas ir galvenais šī pasākuma atslēgvārds. Savukārt lai realizētu muzeju un pilsētu tūri, ir nepieciešams ātrs transporta līdzeklis, kas ātri un plānveidīgi palīdzēs apceļot maksimālo pilsētu skaitu, kā arī labas botas, lai var visu izstaigāt.

Tāpēc, plānojot atpūtu uz jahtas Vidusjūrā, gatavojaties peldēm, sauļošanās sesijām un neko nedarīšanai, kā arī jūras velšu un baltvīna baudīšanai – tas viss lieliski izvēdina galvu un atpūtina. Nebūs gan tādas atklāsmes vai vīzijas, kā, burājot bez apstājas vairākas dienas. Bet digitālais detokss un gaumīga laiskošanās gan sanāks.

Digitālais detokss? Mobilā zona ir tikai tuvu krastam, bet spaidīt mobilo telefonu bez interneta parasti nevienam nav intereses – sākas sarunas savā starpā. Tās gan beidzas tiklīdz atkal parādās mobilā zona un gandrīz visi kā nozombēti blisinās savos gadžetos.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Pirmajā dienā devāmies no Gibraltāra uz Fuenhirolu (Fuengirola), pirmā spāņu osta mūsu ceļojuma laikā. Osta pilna, piesējāmies citai laivai uz borta. Tā pieder īru pensionāriem, kas ātri vien bija klāt ar viskiju. Viņi dodas no Īrijas uz Grieķiju, kur uz savas jahtas plāno pavadīt vecumdienas. Apvaicājas, kā mums gāja okeānā posmā ar orkām (zobenvaļiem). Pastāstījām, ka mums ir 3 pingeri (vaļu atbaidītāji), ka tos vilkām līdzi. Ka tas nav, sevišķi legāli, bet nu laikam palīdzēja. Vilkām ārā termomaisu, kurā netīšām šie pingeri bija ielikti, un grasījāmies rādīt viņiem. Īri šausmās! Izrādās, bija pārklausījušies, ka vilkām līdz "fingerus" (pirkstus) un tagad grasāmies viņiem tos rādīt, izvelkot no vecas ledus somas. Liels atvieglojums bija īru pārim, kad no ledus somas izvilkām 3 plastmasas ierīces ar atsvariem, un vējaino jahtklubu pārņēma skaļa smieklu šalts.

Fuenhirola ne ar ko īpaši neizceļas, parasta spāņu kūrortpilsēta pilsēta, kurā iesprūdām uz mazliet ilgāk kā diennakti. Kāds skrēja pa veikaliem, kāds uz pludmali, kāds meklēja restorānus. Mēs ar Anniju augļu bodītē nopirkām supergatavus mango, nu tādus Latvijā neesmu manījis, arī cena bija tikai 50 centi gabalā. Arī apelsīni te garšo citādi, ir saldi un sulīgi. Ūdens Vidusjūrā auksts, apmēram 16 grādi, tas, "pateicoties" okeāna tuvumam. Caur Gibraltāru ieplūst vēsais okeāna ūdens, bet siltais aiziet atpakaļ.

Tikai īsi pēc Gata raga ūdens temperatūra kļuva Vidusjūras cienīga – ap 26 un vairāk grādiem. Beidzot saules peldes papildina ūdens peldes dzidrā, dzidrā, zili-zaļā ūdenī. Kurss nolikts uz Almerimaru. Smuka vieta, ap kuru ir ļoti daudz siltumnīcu. Laikam visa vai vismaz liela daļa spāņu lauksaimniecības ir koncentrēta šajā, Mursijas, reģionā. Osta skaista, ēdiens garšīgs izbraucām arī ekskursijā ar vilcieniņu.

Nākamā ir Agilasa, betona džungļi, par to pat nestāstīšu, bet tomēr jāpiedzīvo arī kāds ir dzīves ritms spāņu Imantā vai Pļavniekos. Neskatoties uz betona īpatsvaru un piedrazotu, izžuvušu upi, krodziņā viss bija garšīgs. Pēc Agilasas paliekam uz enkura pie "Mar Menor", kur krastā ir koncerts, ko klausāmies no jahtas. Tālāk Denia, vieta ko vērts apmeklēt arī ceļojot ar mašīnu. Ja vien būtu vairāk laika, varētu palikt ilgāk.

Pēc Denias Valensija, vieta kurā izbaudījām tikai labu restorānu. Restorānā katram atnesa kaut ko citu, kaut arī pasūtīja vienu un to pašu. Bet bija uz to pusi un, galvenais, garšīgi.

Pēc tam Tarragona, smuka vecpilsēta ar lielāko katedrāli Katalonijā. Ļoti šauras ieliņas, pa kurām riņķojām ar vilcieniņu. Viņiem kaut kāds nacionālais paradums celt torņus no cilvēkiem – redzējām tādu pieminekli un arī dzīvu cilvēku priekšnesumu.

Ejam tālāk – Kasteldefelsa – osta, kas tuvu lidostai, osta kurā jau esmu reiz ziemojis jahtu. Liela osta ar daudz labām ēstuvēm un jahtu bodītēm. No šejienes prom dodas 3 ekspedīcijas dalībnieki, pārējie dodas tālāk uz ziemas ostu, otrā pusē Barselonai. Peldoties un sauļojoties nonākam galā, te mūs sagaida kāds cits Latvijas jahtas kapteinis ar plīvojošu Latvijas karogu rokā. Ar to šis posms ari ir noslēdzies. Pāris dienas pa laivu, un atkal komandas maiņa, šoreiz gan vairs nekur nav jākuģo, ja nu vienīgi tāpat vien.

Pēdējās desmit dienas plānojam lietot jahtu, kā vasarnīcu. Te lielais vairums tā dara. Starp citu pēc franču statistikas viena jahta gadā izburā tikai vienu dienu. Izskatās, kā spāņiem ir līdzīgi. Arī mēs plānojam vienu dienu pakuģot. Nekur tālu, tepat, kādas 20-30 jūdzes un pie reizes sapildīt degvielu. Pārējās dienas staigāsim pa pilsētu, brauksim uz Barselonu ekskursijās, iesim peldēties un tupināsim uzēsties vietējos restorānos. Tīrākā slinkošana un piemērošanās spāņu dzīves ritmam, ievērosim siestu. Jo pa dienu jau ir karsts, negribas neko darīt, bet vakarā ir vēsāks un visi lien ārā no mājām.

Faktiski ceļojums ir galā, pēc dažām dienām lidmašīna uz Rīgu.

Ceļojums ilga nepilnus 2 mēnešus, un tas bija apmēram 3000 jūras jūdžu garš. Bija forši, tāpēc Rīgā būs jāsāk plāni nākošās vasaras ekspedīcijām – kopā ar burāšanas kluba "Nautica" esošajiem un nākamajiem biedriem apceļosim Maljorku, Franču Rivjēru, Itāliju, Korsiku un Sardīniju.

Askolds Hermanis ir pieredzējis kapteinis, starptautiski akreditēts jahtu vadīšanas instruktors, burāšanas skolas Nautica.lv dibinātājs. Atpūtas kuģu jomā darbojas vairāk nekā 20 gadus, jūras pieredze vairāki desmiti tūkstoši jūras jūdžu.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm