Līdz ar Rundāles pils muzeja reorganizāciju, spēku zaudē tā publisko maksas pakalpojumu cenrādis
Līdz ar Rundāles pils muzeja reorganizāciju, šodien spēku zaudē Ministru kabineta noteikumi par muzeja publisko maksas pakalpojumu cenrādi. Rundāles pils muzejs no 2025. gada 1. janvāra sāk darbu mainītā juridiskā statusā, proti, kā atvasināta publiska persona, informēja Kultūras ministrijas (KM) Sabiedrisko attiecību nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule.
Kultūras ministra pakļautībā esošā tiešās pārvaldes iestāde Rundāles pils muzejs tiks reorganizēts. Turpmāk tas būs valsts muzejs – atvasināta publiska persona "Rundāles pils muzejs", kura direktoram ir jānosaka sniegto maksas pakalpojuma cenas.
Kultūras ministrija (KM) norāda, ka valsts muzejs – atvasināta publiska persona, nosakot cenas, izmantos Ministru kabineta noteikumos par kārtību, kādā plānojami un uzskaitāmi ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un ar šo pakalpojumu sniegšanu saistītajiem izdevumiem, kā arī maksas pakalpojumu izcenojumu noteikšanas metodika un izcenojumu apstiprināšanas kārtība noteikto maksas pakalpojumu izmaksu aprēķinu metodiku, ņemot vērā faktiskās ar valsts muzeja – atvasinātas publiskas personas publisko maksas pakalpojumu sniegšanu saistītās tiešās un netiešās izmaksas.
Muzejs turpmāko trīs gadu laikā neplāno maksas paaugstinājumu par valsts muzeja – atvasinātas publiskas personas sniegtajiem publiskajiem maksas pakalpojumiem.
Atvasinātas publiskas personas statuss Rundāles pils muzejam sniegs lielāku finansiālo elastību, atbrīvojot muzeju no pienākuma apgūt finanšu līdzekļus līdz kārtējā gada beigām.
Tāpat Muzejam būs iespēja no pašu ieņēmumiem veikt uzkrājumu infrastruktūras uzlabošanai un kapitālieguldījumiem, kas ļaus veiksmīgāk plānot un īstenot darbus.
Muzejs varēs vieglāk un operatīvāk veikt izmaiņas pakalpojumu cenrādī, izslēgt pakalpojumus, pēc kuriem ir zems pieprasījums, un ieviest jaunus, kvalitatīvus pakalpojumus ievērojami īsākā laika posmā. Jaunie pakalpojumi un to cenas, katrreiz veicot izmaiņas cenrādī, vairs nebūs jāsaskaņo Ministru kabinetā.
Rundāles pils muzejs, kas dibināts 1972.gadā, atrodas vienā no Latvijas kultūras pieminekļiem un ik gadu piesaista ārvalstu un arī pašmāju tūristus.
Rundāles pils muzejs ir viens no KM pārziņā esošajiem valsts muzejiem, arī pēc juridiskā statusa maiņas tas saglabās savu valsts muzeja statusu un lomu – izcilākais baroka perioda arhitektūras piemineklis Latvijā, kā arī savu vietu UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā un Eiropas Karalisko rezidenču tīklā.
Muzejam ir noteiktas vairākas funkcijas, tostarp nodrošināt atbilstošu muzeja krājuma aprūpi, saglabāšanu, restaurāciju, uzskaiti un pārvaldību, komplektēt materiālus un ar tiem saistīto informāciju par Rundāles pils ansambli un interjeru, Eiropas lietišķi dekoratīvo mākslu no 15. līdz 20.gadsimtam.
Tāpat muzejam būs jāveic zinātniskā pētniecība par Latvijas vēsturisko stilu perioda mākslas vēsturē, baroka laika mūzikas un svētku, Latvijas un Eiropas vēsturisko dārzu izpēti un iedzīvināšanu. Būs jānodrošina arī muzeja krājuma pieejamība sabiedrībai, tai skaitā muzeja ekspozīcijās Rundāles pilī, Rundāles pils parkā, Kurzemes hercogu kapenēs Jelgavas pilī. Noteikumos akcentēts, ka muzejam būs jāveic izglītojošais darbs, jāuztur un
Lai nodrošinātu funkciju izpildi, muzejs veiks vairākus uzdevumus. Piemēram, tam būs jāatjauno un jāuztur Rundāles pils ansamblis kā vienotu 18.gadsimta arhitektūras, monumentāli dekoratīvās mākslas pieminekli, pilnveidojot 18.gadsimta interjeru ekspozīciju un to papildinot ar augstvērtīgiem 18.gadsimta mākslas darbiem, jākopj un jāuztur Baltijas lielāko vēsturisko dārzu ar rozāriju.
Tāpat būs jāpapildina muzeja zinātniskais arhīvs par Latvijas arhitektūras un mākslas pieminekļiem, materiāliem par Latvijas senākā mākslas vēstures perioda arhitektūru, tēlotājmākslu un mākslas amatniecību, jānodrošina arhīva pieejamību pētniekiem Muzejam būs jānodrošina pastāvīgo ekspozīciju pieejamība un izstāžu veidošana, kā arī izglītojošo pasākumu organizēšana.
Noteikumi nosaka, ka muzeja darbu vada muzeja direktors. Muzeja direktoru pieņem darbā un atbrīvo no darba kultūras ministrs, izvērtējot Latvijas Muzeju padomes priekšlikumus. Muzeja direktoram var būt vietnieki. Muzeja direktora vietniekus ieceļ amatā un atbrīvo no amata, viņu kompetenci un atbildību nosaka muzeja direktors.
Muzejā darbojas muzeja padome, zinātniskā padome, ekspertu komisija, krājuma vērtēšanas komisija un konservācijas un restaurācijas komisija. Muzeja padomes, zinātniskās padomes, ekspertu komisijas, krājuma vērtēšanas komisijas un konservācijas un restaurācijas komisijas sastāvus un to nolikumus apstiprina muzeja direktors.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
