Aizsargājamie zivjērgļi pēc ilgas prombūtnes atgriežas ligzdot Rietumigaunijā

Kopumā Igaunijā mīt ne vairāk kā apmēram 100 zivjērgļu (Pandion haliaetus) ligzdojošie pāri, un šīs sugas galvenā populācija valsts austrumu daļā pēdējos gados ir samazinājusies. Populācijas samazināšanās iemesli joprojām tiek pētīti.

Tomēr pēc ilgas prombūtnes no Rietumigaunijas šogad Pērnavas apgabalā ir apstiprināti vismaz trīs ligzdojošie pāri.

Ornitologs Indreks Tammekānds norādīja, ka putnu atgriešanās šajā reģionā ir cieši saistīta ar dabas aizsardzības pasākumiem.

"Šī masveida pārcelšanās uz Pērnavas apgabalu noteikti ir gudru dabas atjaunošanas un aizsardzības lēmumu rezultāts," sacīja Tammekānds.

Viņš norādīja uz Sindi aizsprosta nojaukšanu, kas atkal atvēra Pērnavas upi migrējošajām zivīm. Tā kā zivis atkal sasniedz upes augšgalu, plašas barošanās teritorijas ir kļuvušas piemērotas zivjērgļiem.

Apgabalā ir arī plaši aizsargāti meži ar augstām vecām priedēm, kuras bieži vien ir vecākas par 200 gadiem, un kuras putni iecienījuši ligzdošanai.

Vēl ir vieta paplašināšanai

Zivjērgļiem nepieciešamas plašas teritorijas, un medību nolūkā tie var aizlidot pat 30 kilometrus no savām ligzdām, kas ierobežo to pāru skaitu, ko Igaunija spēj uzturēt. Tomēr Tammekands norādīja, ka valstī varētu dzīvot vairāk putnu, ja zivju krājumi Pērnavas upes baseinā turpinās atjaunoties.

Pēc ornitologa teiktā, zivjērgļi, šķiet, nedod priekšroku kādai konkrētai zivju sugai.

"Tie parasti nozvejo to, kas ir visvairāk sastopams," viņš teica, piebilstot, ka bieži vien tās ir dažādas neplēsīgas zivis, kas nozīmē, ka konkurence ar cilvēkiem ir ierobežota.

Tammekānds piebilda, ka zivjērgļi uz ligzdu var atnest pārsteidzoši lielas zivis, kurās bieži vien gaida divi vai trīs mazuļi. Tomēr, tāpat kā cilvēkiem, arī šiem putniem neizdodas vairoties katru gadu, bet tie izvēlas reprodukcijas laiku atbilstoši labvēlīgiem apstākļiem.