Aprīlī Latvijā novērojama reta parādība – purva vardes iekrāsojas zilas

"Nu jau otro gadu mēģinu noķert to mirkli, kad dabā ir redzams šis mazais brīnums, zilā varde. Šogad jau divas reizes biju viņu meklēt bez rezultāta, bet atradu savā dīķī kopā ar zaļu vardes jaunkundzi," stāsta Ričards.

Ričards stāsta, ka katru gadu purva vardes tēviņš nārsta laikā kļūst luminiscējoši zils un rada skaņas, kas līdzinās attālām suņu rejām.

Latvijā purva vardes (Rana arvalis) ir viena no visagrāk nārstojošajām abinieku sugām. Dažkārt dīķa vienā stūrī vēl ir ledus, bet pretējā jau "vārās" purva vardes. Tā kā samērā agri sāk nārstot arī parastā varde un abas sugas var būt sastopamas kopā, tad uzmanīgi jāieklausās varžu korī – ja burbuļo kā putras katls, tad tās ir purva vardes, ja murrā kā kaķi – tad parastās vardes.

Lai gan purva vardes nosaukums vedina domāt, ka šī suga dzīvo purvos, tomēr tā nav. Purva varde var nārstot gan nelielās meža ūdenstilpēs – lāmās, dīķos, grāvjos –, gan lielākās ūdenstilpēs ārpus meža.

Tas ir pavisam īss brīdis, kad maskējoties purva varžu tēviņi iekrāsojas zilā krāsā.

"Purva varžu nārsts ilgst divas līdz trīs nedēļas, bet pēc tam vardes pamet ūdenstilpi un vasaru pavada uz sauszemes. Vardēm ir ļoti nozīmīga loma dabā – tās barojas ar kukaiņiem un citiem bezmugurkaulniekiem, tādējādi regulējot to skaitu un arī pašas kalpo par barību daudzām putnu un zīdītāju sugām. Varžu klātbūtne liecina arī par vides kvalitāti," skaidro AS "Latvijas valsts meži" vides eksperts Mārtiņš Kalniņš.