Kurkstošas mīlas dziesmas: vai klimata pārmaiņas liek varžu tēviņiem izklausīties "seksīgākiem"?
Pieaugošā temperatūra tieši ietekmē varžu tēviņu pārošanās saucienus, un mātītes to ņem vērā. Klimata pārmaiņas ir kļuvušas par varžu tēviņu slepeno palīgu, jo eksperti atklāj ievērojamas izmaiņas to pārošanās saucienos, raksta "Euro News".
Apmēram 41 procentam abinieku sugu draud izmiršana, kas nozīmē, ka tās ir visvairāk apdraudētā mugurkaulnieku klase. Tas padara to vairošanās modeļu izpratni vēl svarīgāku, ņemot vērā pieaugošo mežu izciršanu, kas iznīcina to dzīvotnes.
Tagad Kalifornijas Universitātes Deivisā pētnieki ir novērojuši, kā globālā sasilšana ietekmē varžu "mīlas dziesmu" skanējumu un kvalitāti, ko tēviņi izmanto, lai pievilinātu mātītes. Šīs melodiskās kurkstēšanas tiek izmantotas arī, lai informētu mātītes, ka vides apstākļi ir piemēroti vairošanai – pretējā gadījumā to olas neizdzīvos.
Kā klimata pārmaiņas ietekmē varžu mīlas dziesmas
Vadošā autore Džulianna Peknija, kura tagad ir Ziemeļkarolīnas Abinieku un rāpuļu aizsardzības centra dabas aizsardzības zinātnes direktore, devās uz Kveilridžas ekoloģiskā rezervāta un Lassenas lauka stacijas Kalifornijā ūdens malām, lai ierakstītu Sjerras kokvardes pārošanās saucienus.
"Varžu dziesma patiešām ir atkarīga no vides temperatūras. Dīķiem sasilstot, varžu tēviņi mainās no lēnas un gausas skaņas uz ātrāku un gandrīz izmisīgu. Es to varu dzirdēt ar savām cilvēka ausīm, un arī varžu mātītes pievērš uzmanību."
Varžu mātītes parasti dod priekšroku ātrākām mīlas dziesmām, ko tēviņi rada siltākā temperatūrā.
"Mani interesē, ka tas varētu būt process, kurā mātītes laika gaitā izseko, kā mainās sezonalitāte. Dīķim sasilstot, arī seksīgākie tēviņu saucieni skan agrāk."
Mainīgie vairošanās modeļi
Tuvojoties vairošanās laikam, varžu tēviņi pulcējas lielās grupās ap dīķiem un citām ūdenstilpnēm. Lai iesildītu savas "balsis", tās ierodas agrāk nekā varžu mātītes.
"Tēviņu interesēs ir nokļūt dīķī pēc iespējas agrāk, pirms citiem tēviņiem," saka līdzautors un herpetologs Braiens Tods.
"Bet mātīšu interesēs ir nokļūt tur, kad ir pienācis laiks doties un dēt olas."
UC Davis profesors Ēriks Posts apgalvo, ka šie atklājumi varētu potenciāli "revolucionizēt" fenoloģisko reakciju uz klimata pārmaiņām izpēti.
"Tēviņi var neapzināti signalizēt par vides apstākļu piemērotību vairošanai, un mātītes šos signālus interpretē atšķirīgi no tēviņu nodomiem."
Pētījums, kas publicēts zinātnes žurnālā "Frontiers in Ecology and the Environment", varētu attiekties arī uz kukaiņiem, kas rada pārošanās saucienus, taču, lai apstiprinātu šo teoriju, ir nepieciešami papildu pētījumi.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
