Mušiņas alkoholiķes? Pētījums liecina, ka alkohols drozofilu tēviņus padara pievilcīgākus

Augļu mušas jeb Drosophila melanogaster bieži sastopamas ap mūsu pārtikas atkritumu tvertnēm, jo ​​tās barojas ar trūdošiem augļiem, kas pakāpeniski ražo alkoholu.

Zinātnieki ir mēģinājuši izpētīt, kāpēc augļu mušiņu tēviņus piesaista alkohols un kā tas viņus ietekmē.

Iepriekšējos pētījumos tika pētītas dažādas teorijas par šo pievilcību, piemēram, ka mušas meklēja eiforisku stāvokli vai pārošanās kāpuru aizvietotāju starp tēviņiem, ko mātītes noraidīja.

Pētījuma autors Bils Hansons (Bill Hansson), Maksa Planka institūta Evolūcijas neiroetoloģijas nodaļas vadītājs, sacīja, ka šādos pētījumos ir izmantots antropomorfisks skatījums uz mušu uzvedību, savukārt šis jaunākais pētījums liecina, ka alkohola lietošana dod mušām reproduktīvas priekšrocības.

"Mēs nedomājam, ka mušas dzer alkoholu tāpēc, ka viņiem ir depresija," viņš teica.

Viņš piebilda, ka mušas piesaista gan ogļhidrāti un raugs, kas atrodas pūstošos augļos, gan arī alkohols, un to nevar nošķirt.

Pētījumā konstatēts, ka alkohols, jo īpaši metanols, palielināja tēviņu dzimuma ķīmisko seksuālo signālu, tā saukto feromonu, veidošanos un izdalīšanos, kas padarīja tos pievilcīgākus mātītēm.

Feromonus gaisā izdala viens indivīds, lai ietekmētu cita tās pašas sugas dzīvnieka uzvedību.

Tāpēc tēviņus ļoti piesaistīja alkohols, īpaši tos tēviņus, kuri nekad nebija pārojušies.

Jaunais pētījums arī parādīja, ka mušas reakciju uz alkohola smaržu kontrolē trīs dažādas nervu ķēdes smadzenēs.

Divas no tām ir atbildīgas par to, ka neliels alkohola daudzums piesaista vīriešu dzimuma mušas, bet trešā nodrošina, ka pārmērīgs alkohola daudzums iedarbojas atbaidoši.

Tā kā alkohols ir toksisks, mušas smadzenēm ir rūpīgi jāizvērtē tā lietošanas risks un ieguvumi, un tas tiek darīts, līdzsvarojot pievilkšanas un nepatikas signālus.

"Tas nozīmē, ka mušām ir kontroles mehānisms, kas ļauj tām iegūt visas alkohola lietošanas priekšrocības, neriskējot ar alkohola intoksikāciju," teica galvenais autors Ians Kīzijs no Nebraskas Universitātes.

Savos pētījumos pētnieki apvienoja fizioloģiskos pētījumus, piemēram, attēlveidošanas metodes, lai vizualizētu procesus mušu smadzenēs, vides smaržu ķīmisko analīzi un uzvedības pētījumus.