Padomju medību flotes iepriekš iznīcinātie zilie vaļi atgriežas Seišelu salu apkaimē

Pētnieki un filmu veidotāji Seišelu salās 2020. un 2021. gadā iemūžināja kadrus ar vaļiem, kuri ir iekļauti "Imax" 3D filmā "Milžu atgriešanās" .

Bet gadu ilga zemūdens audio ierakstīšana atklāja, ka dzīvnieki reģionā pavada mēnešus. Tas nozīmē, ka viņi tur varētu atsākt vairoties, saka zinātnieki.

Misijā iesaistītie pētnieki savu atklājumu raksturoja kā "ieguvumu sugas saglabāšanā" pēc tam, kad padomju vaļu medību flote 1960. gados iznīcināja šo populāciju.

Viena no vadošajām pētniecēm, doktore Keita Staforda "BBC News" sacīja: "Izrādās, ja jūs pārtraucat dzīvnieku masveida nogalināšanu un dodat tiem iespēju atgūties, viņi var atgūties."

Komerciālajai vaļu medībām ir bijusi ilgstoša ietekme. Zilo vaļu skaits joprojām ir niecīga daļa no tā, kāds tas bija. Starptautiskā Dabas aizsardzības savienība šo sugu šo sugu uzskata par apdraudētu.

Daudzi vaļi tika nogalināti dienvidu puslodē vien, kur tos dzenājuši moderni, ātri vaļu medību kuģi. "Šis ir lielākais dzīvnieks, kāds jebkad pastāvējis uz planētas," sacīja Dr Stafords, piebilstot: "Mēs vēlamies zināt, kur viņi atgriežas, un zināt, ka Seišelu salās ir populācija, ir neticami aizraujoši."

Atklājums par vaļu atgriešanos Šeišelu salās, kas publicēts "Journal of Endangered Species Research", tika iegūts, piestiprinot "skaņu slazdu" jūras gultnē netālu no mazās salu valsts. Aprīkots ar zemūdens mikrofoniem, baterijām un ierakstīšanas ierīcēm, slazds tika atstāts vietā uz gadu, katru dienu ierakstot 15 minūtes no katras stundas. Komandas mēnesi ilgās ekspedīcijas laikā Doktors Stafords katru dienu pavadīja dažas stundas, iekarinot hidrofonu [zemūdens mikrofonu] ūdenī.

Ceļojuma savvaļas dzīvnieku skaņu ierakstu autors Kriss Vatsons sarunā ar "BBC News" sacīja: "Mēs dzirdējām ievērojamas lietas – kašalotu klikšķināšanu tūkstošiem pēdu dziļi lejā un delfīnu atbalsošanos un saziņu, bet diemžēl ne zilo vaļu." Tomēr pēc tam, kad zinātnieki atrada savu skaņu slazdu, rūpīgā ieraksta analīze atklāja, ka zilie vaļi atradās un sazinājās, kad pētnieki nebija klāt. Zīdītājiem raksturīgo, ļoti zemo frekvenču dziesmu varēja dzirdēt galvenokārt martā un aprīlī.

"Tas nozīmē, ka Seišelu salas varētu būt ļoti svarīgas zilajiem vaļiem," sacīja Dr Stafords, paskaidrojot: "Viņi dzied vairošanās sezonā, un mēs domājam, ka dziedātāji, iespējams, ir tēviņi, pamatojoties uz to, ko mēs zinām par citiem vaļiem. "Tātad ir arī potenciāls, ka Seišelu salas ir vaislas vai bērnudārzu zona."

Zinātniekiem pat izdevās izraudzīties, kurai akustiskajai populācijai – tai, kas parasti ir saistīts ar Indijas okeāna ziemeļu daļu, pieder apgabala zilie vaļi.

Zilā vaļa dziesma jeb pamatfrekvence ir tik dziļa un tik zema, ka tā ir ārpus cilvēka dzirdes diapazona. Bet mēs varam dzirdēt tā sauktās harmonikas – augstākas frekvences skaņas, kas "izskan", kad zilais valis dzied. Tas ir ļoti zems, dziļš, konsekvents pulss.

Dr Stafords piebilda: "Tā ir visskaļākā noturīgā skaņa dzīvnieku valstībā. [Viņu zvans ilgst] 15 līdz 20 sekundes ar aptuveni 188 decibeliem, kas ir līdzvērtīgs reaktīvajam dzinējam gaisā."

Skaņa ūdenī pārvietojas daudz ātrāk un tālāk, ļaujot zilajiem vaļiem sazināties simtiem un pat tūkstošiem jūdžu attālumā.

Kluss patvērums
Dabas aizsardzības zinātnieki vēlas precīzi saprast, cik Seišelu salas ir svarīgas zilajiem vaļiem.