Var arī tā: Esmu traka kaķu dāma, izņemot vienu nelielu šķērsli – man nav kaķa
Kaķu pieskatīšana var nodrošināt ne tikai kabatas naudu, tā var daudz vairāk arī citos veidos. "Visnegaidītākais ieguvums ir beidzot satikt savus kaimiņus," "The Guardian" raksta kaķu pieskatītāja Rūta Louza.
"Esmu traka kaķu dāma, izņemot vienu nelielu šķērsli: man nav kaķa," raksta Rūta Pouza, kas neslēpj, ka kopā ar draugu ir apsprieduši kaķu vārdus, tāpat kā citi pāri, kad apspriež par vārdiem bērniem, bet īrēšanas nosacījumi Londonā ir apturējusi kaķa pievienošanu Rūtas ģimenē.
"Es biju atmetusi sapņus par kaķa izmēra tukšuma aizpildīšanu savā dzīvē, atļaujoties tikai īslaicīgas atkāpes, kad draudzīgi kaķi šķērsoja manu ceļu uz ielas. Tas bija līdz brīdim, kad es nejauši atklāju labāko risinājumu, kā izvairīties no nepatīkamā kaķu trūkuma: kļūt par kaķu auklīti."
Rūtai tas sākās, kad nolēmu pamest darbu. Saskaroties ar biedējošo izredzi dzīvot bez garantētas algas, viņas uzmanību piesaistīja sociālo mediju video, kas solīja, ka "jebkurš skaits "vienkāršu" papildu ienākumu padarīs mani laimīgāku, bagātāku un brīvāku."
Sākumā Rūta piecās dienās un ar 60 mārciņām izveidoja "Etsy" veikalu. Četros mēnešos viņai bija divi pārdošanas darījumi, viens no brāļa. Veikals cieta neveiksmi. Pēc tam viņai bija īsa, kā viņa pati saka, "aizķeršanās" ar "tīkla mārketingu". Pēdējā mēģinājumā viņa pavadīja stundas, augšupielādējot savas fotogrāfijas, lai tās pārdotu fotobanku vietnē, no kurām lielākā daļa neatbilda minimālajam kvalitātes slieksnim.
Vīlusies, bez naudas un nomākta Rūta biju uz robežas, lai priekšlaicīgi aizietu bezalgas pensijā no papildu darba, kad "TikTok" ieraudzīja ietekmīgu personu, kas ieteica nodarboties ar kaķu pieskatīšanu. Dažu minūšu laikā viņa izveidoja bezmaksas profilu "Cat in a Flat" un pēc dažām nedēļām saņēma savu pirmo pasūtījumu.
"Kaķu pieskatīšana nav īpaši ienesīga nodarbe un nevar uzskatīt to par vienīgo ienākumu avotu, taču esmu nopelnījusi nelielu kabatas naudu un jūtos bagātāka citā ziņā. Es varu iejusties kaķu saimnieces lomā, pat ja tikai uz 30 minūtēm, un esmu pārliecināta, ka dzīvnieku klātbūtne uzlabo manu garīgo veselību," par saviem ieguvumiem stāsta Rūta.
"Es uzskatu, ka kaķi instinktīvi jūt, kad tev ir bijusi slikta diena. Piemēram, Figgy, viens no maniem kaķu klientiem, pirmo reizi saritinājās man klēpī pēc tam, kad man bija bijis grūts rīts. Vai Luna, kas mani nomierināja, vienkārši berzējoties pret manām kājām. Savukārt Pickle, kautrīgs kaķis, kura uzticību man nācās nopelnīt, bija patiess draugs laikā, kad šķita, ka visi mani draugi pamet galvaspilsētu vai kļūst par vecākiem."
Rūta neslēpj, ka parasti vakaros gulēja uz dīvāna, tagad viņai ir jāpiespiežas piecelties un doties uz kaķu īpašnieku mājām.
"Man nav jāizskaidro vingrošanas priekšrocības, bet es teikšu, ka svaigais gaiss un soļu skaita palielināšana ir likusi man justies veselīgāk."
Tomēr labākais un negaidītākais ieguvums Rūtai bija tas, ka beidzot viņa satika savus kaimiņus, ne tikai pieņemot viņu "Amazon" piegādes, bet iepazina visus, sākot no IT darbiniekiem līdz animācijas režisoriem, un viņai pat ir sūtītas atvaļinājuma bildes no Itālijas, it kā viņa būtu ģimenes locekle. Kad viņas draugs atrada pazaudētu kredītkarti, viņa uzreiz atpazinu vārdu – tā bija viena no viņas kaķu pieskatīšanas klientēm – un ieliku to viņiem pastkastītē.
"Es vairs neesmu daļa no drūmās cilvēku masas, kas ar austiņām ausīs un acīm, kas nodurtas uz leju, mēro ceļu uz metro. Tagad manas ceļojums uz staciju ir daudz mazāk nomācošs un izolēts, jo es regulāri sastopos ar draudzīgiem kaķu pieskatīšanas klientiem gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem."
Tas Rūtai prasīja trīs gadus, bet, pateicoties kaķu pieskatīšanai, viņa vairs nejūtas kā dzīvotu dzīvoklī, bet gan kā dzīvotu kopienā.
"Kaķu pieskatīšana ir pilnībā mainījusi manu uztveri par Londonu, ko es reizēm uzskatīju par aukstu un vientuļu pilsētu. Lai gan dzīvoju galvaspilsētā jau vairāk nekā desmit gadus, es varu uzskaitīt uz vienas rokas pirkstiem nozīmīgās sarunas, kas man ir bijušas ar cilvēkiem ārpus manas sociālās vides. Tas ir mainījies, jo svešinieki mani sirsnīgi uzņem savās mājās, lai iedzertu tēju, parunātos un iepazītos ar viņu kaķiem. Tas mani ir padarījis laimīgāku, veselīgāku un atvērtāku. Beidzot Londona man šķiet kā mājās," neslēpj Rūta.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
