Epifāniju burvim, dzejniekam un dižkoku sargam Imantam Ziedonim – 90
Šodien, 3. maijā, 90. dzimšanas diena būtu apritējusi latviešu dzejniekam, publicistam, īsprozas autoram un scenāristam Imantam Ziedonim. "Nav laiks. Ir tikai mirkļi – ellišķīgi sāpīgi un dievišķīgi skaisti," Imants Ziedonis pats rakstīja, kodolīgi iezīmējot laika ritējumu.
Imants Ziedonis ir viens no visu laiku izcilākajiem latviešu dzejniekiem, kas atstājis mūsu kultūrā pamatīgu nospiedumu un mantojumu, kuru nevar izmērīt ne ar kādām bagātībām. Dabu mīlošs, zemei vienmēr tuvu esošs, kā arī ļoti vienkāršs un ar skaidru pasaules redzējumu, tā visbiežāk Ziedonis tika raksturots. Vēlējies allaž izzināt sevi un citus daudz tuvāk un patiesāk nekā mums zināms.
"Šausmīgi daudz taisnību. Nojukt var, ja nav savējās."
Imants Ziedonis dzimis 1933. gada 3. maijā, Slokas pagasta Ragaciema "Birutās". Beidzis Tukuma 1. vidusskolu un Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filoloģijas fakultāti, kā arī Augstākos literāros kursus Maskavā. Neilgu laiku strādājis gan par skolotāju, bibliotekāru, izdevniecības "Liesma" redaktoru, gan Rakstnieku savienības valdes sekretāru.
Imants Ziedonis
"Es saku jums jau dienas simts un piecas – lai puķi dabūtu, ir jānoliecas."
Imants Ziedonis pirmoreiz publicējies 1956. gadā, bet 1961. gadā iznāca viņa pirmais dzejoļu krājums "Zemes un sapņu smilts". Drīz pēc tam sekoja dzejoļu krājumi "Sirds dinamīts" (1963) un "Motocikls" (1965), kas guva plašus panākumus, cita starpā, ar režisora Pētera Pētersona palīdzību, iedibinot Latvijā dzejas teātri (dzejas kompozīcija "Motocikls" (1967) Dailes teātrī).
Dzejnieka dēls, publicists Rimants Ziedonis par tēva grāmatu "Motocikls" atkārtoti izdotajā grāmatas priekšvārdā raksta: "Motocikla" autors ir pasmaidījis, skaidrodams grāmatas popularitāti apmēram tā – nu, manu grāmatu jau pirka mehāniķi un motociklisti, domādami, ka tur būs daudz labu tehnisku padomu. "Motocikls" nav tikai dzeja, simbols vai metafora. Tāds motocikls reāli bija. Autors ar to tika izbraucis daudzus Latvijas celiņus.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Motociklam bija arī blakusvāģis. Kas bija blakusvāģī? Mana vectēva nozvejotās un vecmammas kūpinātās zivis, vēlme dzīvot dzīvu, nereglamentētu dzīvi, meitenes un sievas, bērni un radinieki, kāre pēc ceļa, jauna cilvēka trauksme, vēlme dzejot un rakstīt, Knuta Hamsuna kopotie raksti, milzīga vēlme izzināt pasauli un izglītoties, Ķemeru avotu smakas, Tukuma čigāni, trauksmains naivums un godprātība, telts un spinings, kedas, jā, kedas, nemiers, nemiers.
Ņemiet par labu, "Motocikls" ir izdots vēlreiz. Varbūt īstajā laikā un vietā," raksta Rimants ziedonis. Šeit atradīsi grāmatu "Motocikls".
Kopumā Imantam Ziedonim iznākušas vairākas epifāniju grāmatas un ap 16 dzejoļu krājumi, no kuriem "Es ieeju sevī" (1968) un "Taureņu uzbrukums" (1988), kā arī "Epifāniju" 1. un 2. grāmata (1971, 1974) iekļautas Latvijas kultūras kanonā.
Imants Ziedonis
"Man nevajag daudz – man vajag mazliet. Jo viss, kas liels ir bijis, izzudīs. Un paliks tikai mirklis."
1960. gadu beigās dzejnieks devās garos pārgājienos pa Kurzemi, pieredzēto uzrakstīdams grāmatā "Kurzemīte" (1970), kas viņa daiļradē aizsāka dokumentālās prozas žanru, atmiņu grāmatas. Autors daudzām visu paaudžu bērnu iemīļotām literārajām pasakām; sakārtojis tautas dziesmu izlases "Kas jāzina meitiņām" (1981) un "Puisīts augu" (1984).
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Imants Ziedonis
"Ir jābūt tādai vietai, kurā tu atnāc rūpju pilns un pēkšņi – sirds iesāpas no skaistuma."
Imants Ziedonis bija scenārija autors vairāk kā 10 filmām, tostarp, dokumentālajai filmai "Gada reportāža" (kopā ar Hercu Franku, 1965), mākslas filmām "Pūt, vējiņi!" (kopā ar Gunāru Piesi, 1973), "Puika" (kopā ar Aivaru Freimani, 1977), kā arī Imanta Kalniņa operai "Spēlēju, dancoju" (1976).
Imants Ziedonis
"Ilgāk par mirkli – nekas nespēj būt, un vairāk par mirkli – mums neiegūt."
Būdams Latvijas Kultūras fonda priekšsēdētājs, Imants Ziedonis iedibināja Spīdolas dienas, Spīdolas stipendiju un Daugavas krastu sakopšanas programmu.
Divdesmit gadus Imants Ziedonis vadīja inteliģences grupu, kas atbrīvoja Latvijas dižkokus, kā arī cēla latviešu nacionālo lepnumu, spēka izjūtu, bet 1990. gados kopā ar domubiedriem organizēja konkursu par sakoptāko Latvijas lauku sētu.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Imants Ziedonis
"Neskriet taisni jūrā, nebrist ziedā, nekāpt cita dvēselē, bet iet tuvu līdzās, apiet apkārt, palikt tuvu."
Imanta Ziedoņa dzejas vēriens, sabiedriskā darbība un personības lielums padarīja viņu par tautā mīlētu un respektētu dzejnieku, kura aiziešana daudziem iezīmēja vesela laikmeta beigas.
