Negulētas naktis, bailes un stress: latvieši atgriezušies no Ukrainas, kur drošsirdīgi glābuši bēgļu atstātos dzīvniekus
Uzzinot par karu Ukrainā, latviete Rasma Kreica nespēja nosēdēt mierā, baudot mājas dāvāto siltumu. Viņa izlēma par labu braukšanai uz Ukrainu, riskēšanai ar dzīvību un dzīvnieku glābšanai. Atrasti vēl trīs entuziasti – Agris Kociņš, Toms Liepkalns, Andris Krišjāns un viena no galvenajām dzīves misijām varēja sākties! Spītējot briesmām, uz Latviju atvesti 40 suņi un 34 kaķi.
Sarunā ar tv3.lv Rasma stāsta, ka doma par došanos uz kara skarto Ukrainu prātā ienākusi jau 25. februārī. Ik reizi, atverot sociālos tīklus vai ziņas, sieviete sapratusi, ka situācija tikai pasliktinās. Viņa nespēja nosēdēt mājās – siltumā, kamēr tepat līdzās tik daudzas dzīves tiek sagrautas viena neprātīga tirāna vārdā.
"Aktīva rīcība, protams, nozīmēja risku. Aprunājoties ar mājiniekiem, saņēmu atbalstu – doties iekšā Ukrainā un palīdzēt. Drīz vien man pievienojās Agris, kurš ir mana ģimene, viņa draugs Toms un Toma draugs Andris. Vairs nebija viena šajā misijas braucienā," stāstu iesāk Rasma.
Gatavojoties braucienam, ceļinieki sapratuši, ka braukšana tikai līdz robežai, un palīdzēšana tur uz vietas būtu mazāks ieguldījums, nekā došanās Ukrainā. Uz robežas sapulcējušies tūkstošiem cilvēku, kuri ir gatavi palīdzēt gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem.
Rasmas ģimenei pieder liels kravas auto, tas radīja ideju par dzīvniekiem – vismazāk aizsargāto sabiedrības daļu, kas tieši tāpat kā cilvēki, apjukuši un nobijušies, ierauti kara šausmās. Mēs, cilvēki, saprotam, kas notiek apkārt un esam spējīgi rīkoties, bet mūsu mazākie brāļi, viņi šajā situācija ir bezspēcīgi.
Sociālie tīkli šajā laikā bija un joprojām ir pilni ar palīdzības saucieniem no Ukrainas dzīvnieku patversmēm, biedrībām un civiliedzīvotājiem, kuri ir spiesti atstāt savus dzīvniekus, jo paši dodas pretī nezināmajam. Redzot palīgā saucienus, radās ideja par misiju, tad nāca sarežģītākais – realizēšana. Lai cik stipri būtu idejas autori, viņi apzinājās, ka pāris latvieši ar kravas auto vieni to nespēs paveikt.
Tika piesaistīti vairāku dzīvnieku aizsardzības biedrību brīvprātīgie, kuri noorganizēja ziedojumu vākšanas kampaņu "Atbalsti Ukrainas mājdzīvniekus".
Rasma stāsta, ka cilvēku, organizāciju un uzņēmumu atsaucība bijusi negaidīti liela, saziedota – nauda, barība, medikamenti, sniegti vērtīgi kontakti. Ziedojumu kampaņas rezultātā uz Ukrainu devās aptuveni piecas tonnas dzīvnieku barības, medikamenti, pārvadājamie konteineri, stacionārie būri.
Rasmas, Agra, Toma un Andra Ukrainas dzīvnieku glābšanas misija
Caur draugu loku tika apzinātas divas patversmes Ukrainā, kas pēdējās dienās tika "pārpludinātas" ar pamestiem dzīvniekiem. Tieši tām izlemts palīdzēt!
Rasma piebilst, ka bezsaimnieku dzīvnieki Ukrainā jau līdz karam bijusi liela problēma, bet nu tiem pievienojas likteņa varā atstātie mājdzīvnieki – citi pamesti, citi atdoti patversmē ar cerību, ka tiks glābti no kara postītās valsts. Bailes un neziņa, ko drosminieki redzējuši šo dzīvnieku acīs, vajās viņus vēl ilgi.
Latviešu doma bijusi iebraukt Ukrainā un izbraukt jau tajā pašā dienā, bet brauciens ievilcies trīs dienu garumā, jo valstī noteikta komandantstunda un pēc 22.00 nedrīkst atrasties uz ielas, neapdraudot savu dzīvību.
"Tā bija diezgan sirreāla sajūta, piemēram, dodoties uz Ļvivu, šķita, ka dzīve rit ierastajās sliedēs – strādā veikali un produktu tajos netrūkst, benzīntankos ir lielāks sortiments ar dzērieniem un uzkodām nekā pie mums, bet tajā pašā laikā apkārt ir tūkstošiem cilvēku, kuri cenšas nokļūt līdz robežai, valda panika, visur ir saceltas barikādes un ielās sastopami bruņoti cilvēki. Regulāri tikām apstādināti un pārbaudīti," stāsta Rasma.
Nepatīkamākās sajūtas pārņēmušas, braucot no Ļvivas uz Ivanofrankovsku, ceļš vedis cauri laukiem, tumsā, vietējie raudzījušies ar lielām aizdomām, un bijusi sajūta, ka kāds izlēks no meža un sāks šaut. Rasma novērojusi, ka ukraiņi ir ļoti sirsnīgi, katrā vietā, kur viņi apstājušies saņemti naktsmāju un ēdiena piedāvājumi. Vienīgā problēma – valodas barjera, reti kurš ukrainis runā angliski, bet krievu valodu daudzi principiāli neizmanto.
Pirmā patversme, kuru latvieši apmeklējuši atrodas Ļvivā, tur rūpējas ne tikai par pamestiem suņiem un kaķiem, bet arī par savvaļas dzīvniekiem.
Pateicoties brīvprātīgajai Natālijai, patversmē izveidots punkts, kurp ziedotāji var atvest ziedojumus un tad dzīvnieku glābēji no tālākām vietām, kur nenokļūst šāda tipa palīdzība, var braukt tai pakaļ vai organizēt barības un citu vajadzīgo lietu piegādi savā reģionā.
Liela dienas daļa pagāja, izkrāmējot daļu no atvestajiem ziedojumiem. Kamēr tas tika darīts, varēja novērot kā jauni un jauni cilvēki ieradās atdot savus ģimenes mīluļus.
"Viens no šādiem dzīvniekiem ir kaķis Čarlijs, viņa saimnieki pavadīja 40 stundas vilcienā no Kramatorskas uz Ļvivu, lai nogādātu Čārliju drošībā patversmē un tālāk dotos uz Polijas robežu, bez jebkādas saprašanas, kas viņus tur sagaidīs un kurp viņi dosies tālāk. Čārlijs kopā ar mums atbrauca uz Latviju. Jaunākā informācija par Čārlija saimniekiem liecina, ka, nezinot kurp doties, viņi palikuši Ļvivā. Vakar sazinājāmies, lai informētu, ka viņu mājdzīvnieks ir drošība un uzzinātu ko viņš ikdiena ēd, jo kaķim nav apetītes. Šobrīd mūsu meitenes mēģina noorganizēt Čārlija saimnieku iespējamo atgādāšanu līdz Latvijai un tad jau būs jādomā par pārējo palīdzību – dzīvesvietu, darbavietu. Čārlija saimnieks ir elektromehāniķis," nosaka Rasma.
Brauciens uz Latviju bijis ļoti smags gan fiziski, gan emocionāli, papildus tam visam uztraukums par dzīvniekiem, kā viņi izturēs ceļu?! Ceļa laikā nācies regulāri apstāties, lai apkoptu kaķus, dotos pastaigās ar suņiem un tam visam pievienojusies milzīga rinda uz Ukrainas-Polijas robežas.
"Esmu lepna par savu komandu. Puiši, ne brīdi nečīkstot, vāca kucēnu sataisīto šmuci, cēla āra no būriem lielos suņus, nezinot, vai tie ir draudzīgi vai nē, un naktī veda tos staigāt, aizmirstot, ka arī pašiem pienākas kāda miega un atpūtas stunda. Braucām un runājam, cik gan daudz sirsniņu šobrīd pukst mūsu auto. Tā bija mūsu lielākā motivācija – par spīti noguruma pēc iespējas ātrāk nokļūt Latvijā un iekārtot ķepaiņus drošā vidē, kur atkopties pēc garā ceļa," smaida Rasma.
Ceļojums kopumā ilga sešas dienas, tika nobraukti vairāk nekā 3500 kilometri, negulētas naktis, asaru pilnas acis un liels stress! Tas viss bija tā vērts – uz Latviju atvesti 40 suņi un 34 kaķi, kuri paglābti no kara šausmām.
"Kādam varbūt tas šķitīs kā tāds "piliens okeānā" – iespējams, bet okeāns jau sastāv no daudziem maziem pilieniem. Kāds varbūt teiks, ka mums pašiem patversmes ir pilnas, jā, tā ir – bet "saspiedīsimies" un visi kopā dosim iespēju šiem karā cietušajiem dzīvniekiem uz jaunu dzīvi! Tagad, atskatoties, tā bija milzīga avantūra, kuru nenožēlo neviens no iesaistītajiem," priecājas Rasma.
Latvijā atlika dzīvniekus nodot brīvprātīgo un patversmes darbinieku rokās, kuri jau bija sagatavojušies šo dzīvnieku uzņemšanai, nodrošinot pienācīgu karantīnas vietu katram sunim un kaķim.
Kaķi, vetārsta apskatīti, devās uz karantīnas telpām, kas rūpīgi tika iekarotas jau vairākas dienas pirms viņu ierašanās, nodrošinot visu nepieciešamo dzīvnieku izolācijai pirmajā periodā pēc ievešanas. Katrs kaķis tika nosvērts, nomērīts, apzīmēts un aprakstīts jau iepriekš sagatavotā uzskaites sistēmā.
Suņus sagaidīja dzīvnieku patversmes "Ulubele" komanda, rīkojoties pēc stingra dzīvnieku uzņemšanas plāna, veicot suņu pārbaudes un uzskaiti. Katrs suņuks tika "iegrāmatots" un arī apmīļots. Daļa suņu turpinās karantīnu dzīvnieku patversmē "Ķepu Ķēpā".
Visiem šiem dzīvniekiem priekšā ir 14 dienu karantīna, pēc šīm 14 dienām būs iespējams pieteikties dzīvnieku adopcijai tiem dzīvniekiem, kuru saimnieki viņus vairs nemeklēs.
Ukrainas dzīvnieki uzreiz tika vakcinēti pret trakumsērgu, mikročipēti un saņēma pases, tāpat tika veikta medicīniskā apskate un pie vajadzības tiks veikta ārstēšana.
"Piemēram, mums ir 2 kaķi, kuriem ir konstatēta nieru mazspēja, kaķis ar traumētu ķepu, suns ar paralizētam pakaļkājām, divi kucēni ar smagam ādas problēmām," lielākās veselības problēmas apraksta Rasma.
Viņiem visiem ir nepieciešama veterinārā aprūpe, kvalitatīva barība, paladziņi un daudz kas cits, lai atkoptos un sagatavotos savām jaunajām dzīvēm.
Rasma no sirds aicina atbalstīt organizācijas, kas ir uzņēmušas rūpes par Ukrainas karā cietušajiem kaķiem un suņiem, palīdzot ar ziedojumiem.
Visi 34 atvestie kaķi šobrīd atrodas karantīnā. Viņu aprūpi ir uzņēmusies biedrība "Dzīvnieku palīdzības dienests" un brīvprātīgie. Ikvienam ir iespēja noziedot kaķu uzturēšanai un ārstēšanai!
Atvestie suņi atrodas karantīnā, dzīvnieku patversmēs "Ulubele" un "DZAB Ķepu Ķepā".
Ziedojumi Ukrainā palikušajiem dzīvniekiem tiek vākti ar biedrības "Zanimal Hope" palīdzību.
Rasma cer, ka viņas pieredzētais motivēs vēl kādu rīkoties un sekot viņas piemēram!
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
