Nacionālā bibliotēka aicina uz 105. dzimšanas dienas un Gaismas pils ēkas 10 gadu jubilejas svinībām

"Svinību laikā bibliotēkas lasītavas, izstādes un krājuma izlases būs atvērtas apmeklētājiem, tāpat būs pieejama bibliotēkas kore 11. stāvā," atgādina Ābiķe.

Ģimeņu rīts: latviešu bērnu žurnālu iepazīšanas stacijas

Mūsdienās no veikalos nopērkamiem 27 bērnu žurnāliem latviešu valodā tikai astoņi tiek veidoti Latvijā – ar oriģinālu vietējo saturu, izglītojot bērnus par kultūru, vēsturi, Latvijas dabu un cilvēkiem, precīzā, bagātā latviešu valodā. Žurnāls "Lielais Detektīvs" šogad ieguva galveno balvu drukātās preses kategorijā jaunizveidotās "Mediju valodas balvu" pasniegšanā.

Ar sešiem no šiem astoņiem kvalitatīvajiem žurnāliem bērniem un vecākiem būs iespēja iepazīties no pulksten 11 līdz 12.30.

Žurnāla "Pūcīte" galvenā redaktore, dzejniece Ērika Bērziņa aicinās bērnus veidot pašiem savu žurnālu, risināt uzdevumus un arī sacerēt kādu dzejoli.

Ar žurnāla "Ucipuci" redaktori, rakstnieci Zani Zustu kopā varēs izgatavot savu Ucipuci papīra lellīti.

Žurnāla "Lielais Detektīvs" komanda piedāvās atrisināt kādu piņķerīgu izmeklēšanas lietu, bet "Baltais Valis" piedalīties eksperimentā.

Savukārt žurnāli "Avene" un "Avenīte" aicinās ienirt burvīgajā meiteņu pasaulē.

Visi pasākuma dalībnieki, kas paviesosies žurnālu stacijās, varēs sakrāt sešus zīmodziņus un iegūt jaukas pārsteiguma balviņas, kā arī piedalīties izlozē par sešu bērnu žurnālu abonementiem 2025. gadam.

Ieskats un ekskursija ekspozīcijā "CERN portāls"

Ģimenes ar bērniem un ikviens fizikas entuziasts aicināts iepazīties ar jaunizveidoto CERN portālu, lai atklātu brīnumaino elementārdaļiņu fizikas pasauli.

Pasākumā būs iespēja noklausīties fizikas eksperta lekciju par Eiropas Kodolpētniecības centru CERN, kā arī uzzināt, ko zinātnieki ir atklājuši par mūsu visuma izcelsmi, pētot elementārdaļiņas. Ģimenes ar bērniem tiks aicinātas uz ekskursiju CERN portālā gida pavadībā.  Pasākums notiks no pulksten 12 līdz 14.

Saruna "Nacionālās bibliotēkas ēka – Rīgas vietzīme un kultūrvieta"

No pulksten 13 sarunā varēs atskatīties uz ilgo Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas tapšanas ceļu no 1989. gada līdz 2014. gadam – ceturtdaļā gadsimta.

11 kultūras ministri ir savu spēju robežās mēģinājuši šo procesu veicināt, ir panākts UNESCO atbalsts (1999), ir dibināta un joprojām aktīvi darbojas bibliotēkas Atbalsta biedrība (1998), 2015. gadā LNB bija ES prezidentūras mājvieta, 2023. gadā LNB ēka tiek iekļauta Valsts nozīmes kultūras pieminekļu reģistrā.

Sarunā akcentēs LNB ēkas vērtības un nozīmi Eiropas, Baltijas, Latvijas un Rīgas kontekstā, atgādinot, ka 2025. gadā atzīmēsim LNB ēkas autora arhitekta Gunāra Birkerta simtgadi.

Sarunā piedalās Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks, Latvijas Nacionālās bibliotēkas izpilddirektore Dzintra Mukāne, arhitekte Nita Apsīte, arhitekts Mārcis Mežulis, publicists un kontemplācijas skolotājs Ilmārs Latkovskis. Sarunu vada LNB padomnieks arhitektūras un kultūrpolitikas jautājumos, Dr.h.c.arch. Jānis Dripe.

14.00 Izstādes "Arhitekts Gunārs Birkerts – Itālijas gadi" atklāšana

Savukārt pulksten 14 atklās izstādi ceļā uz arhitekta Gunāra Birkerta simtgadi 2025. gadā, LNB M stāva ātrija galerijā, kas ir jau trešā Birkertam veltītā kamerizstāde.

ASV praktizējošam latviešu arhitektam Gunāram Birkertam ar Itāliju bija īpaša profesionāla un ģimeniska saikne – 1969. gadā pasaulē pazīstamais arhitekts nopirka un atjaunoja nelielu māju etrusku laika Itālijas vidienes pamestā kalnu ciematā Čivita di Banjoredžo (Civita di Bagnoregio).

Vēsturiskā ēka uz klints malas joprojām ir Birkertu ģimenes atvaļinājumu vieta. Tagad Čivita di Banjoredžo ir populāra vasaras dzīves vieta un tūristu galamērķis. 1976. gadā četrus mēnešus Gunārs Birkerts bija rezidējošais arhitekts Amerikas arhitektūras akadēmijā Romā, kuru trīs gadu desmitus vadīja Birkerta kolēģe un vēl viena ASV praktizējoša latviešu arhitekte Astra Zariņa.

20. gadsimta izskaņā Birkerta autordarbs ir interesants un vērienīgs projekts stadionam Venēcijā, bet kopā ar pasaules arhitektūras zvaigznēm Aldo Rosi, Ričardu Rodžersu, Ralfu Erskinu, Roberto Gabeti, Bruno Zevi un Leonu Krīru viņš strādāja pie daudzfunkcionālu centru projektiem Florencē un Turīnā. Visi šie projekti ir palikuši nerealizēti. Arhitektūras kritiķis Džovanni Bartolozi politiķu neizlēmību ir nodēvējis par vienu no sliktākajām epizodēm Itālijas jaunlaiku arhitektūras vēsturē un patiesu zaudējumu valsts kultūrai kopumā.

Kasešu cilpu darbnīca kopā ar mākslinieku un mūziķi Kasparu Groševu

Praktiskajā darbnīcā dalībniekiem pulksten 14 būs iespējas radīt savas muzikālās kasešu cilpas ar atkārtojošu un ritmisku melodiju, izmantojot darbnīcā pieejamās kasetes. Aicinām izmēģināt roku skaņas miksēšanā, radot ne tikai savu kasešu cilpu, bet arī kasetes noformējumu. Darbnīca paredzēta jebkuram interesentam bez īpašām priekšzināšanām.

Pieteikšanās darbnīcām, aizpildot anketu šeit.

15.00 Diskusija "(Ne)ērto nesēju atdzimšana"

Diskusijā "(Ne)ērto nesēju atdzimšana" pulksten 15 būs saruna par iemesliem mūzikas formātu maiņai, kad klausītāji sāk ikdienišķā līmenī patērēt jauno formātu, vecais kļūst mazāk populārs. Lai gan pēdējo desmit gadu laikā ievērojami pieaudzis mūzikas straumēšanas platformu skaits, katru gadu ne tikai pakāpeniski pieaug vietējo mūziķu izdotie vinila, kasešu un kompaktdisku ražošanas apjomi, bet arī šo analogo formātu klausīšanās un patērēšana.

Vai atgriešanās pie klasiskiem ierakstu formātiem – kasetēm un platēm – ir sentiments par aizgājušo laiku, estētiska izvēle vai analogās skaņas uzvara pār digitālo? Kā mainījusies mūzikas izdevniecība, kad mūzikas ieraksti ērti straumējami telefonos un pieejami acumirklīgi?

Pēc diskusijas interesenti aicināt apmeklēt izstādi "Ieskaņots. Atskaņots. No fonogrāfa līdz mūzikas centram" kuratores Anetes Skujas pavadībā.

Diskusijā piedalās klarnetists, nacionālās ierakstu kompānijas "Skani" izveidotājs un biedrības "Latvijas Mūzikas Informācijas Centrs" vadītājs Egīls Šēfers, džeza mūzikas izdevniecības "Jersika Records" vadītājs Mareks Ameriks, kasešu zīmola "Sāpes skaņas" dibinātājs Roberts Šūmanis, mūzikas producente Jeļena Smelova. Diskusiju vadīs pedagogs, mūziķis, datu zinātnieks Linards Kalniņš.

Diskusija "(Ne)ērto nesēju atdzimšana" un mākslinieka Kaspara Groševa darbnīca tiek īstenota ar Valsts kultūrkapitāla fonda, Rīgas Valstspilsētas pašvaldības un Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrības atbalstu.