Latvijā sastopamas 23 vītolu un kārklu sugas. Nacionālajā botāniskajā dārzā Pūpolsvētdienā iemācīs tās atpazīt

Lieldienas gaidot un svinot, no 2. līdz 16. aprīlim Nacionālais botāniskais dārzs aicina apmeklētājus piedalīties Lieldienu spēlē oranžērijā. Tajā ikviens aizrautīgs pētnieks varēs iejusties detektīva lomā un saskaitīt senās kartiņās attēlotus Lieldienu simbolus.

Lai kādi būtu laika apstākļi, pūpolu plaukšana skaidri liecina, ka pavasaris ir klāt. Pūpoli ir vieni no pirmajiem pavasara ziediem, ļoti nozīmīgi dabas atmodai – to nektārs un ziedputekšņi pabaro saules atmodinātos kukaiņus. Latvijas dabā sastopamas 23 vītolu un kārklu sugas, un to ziedkopas – pūpoli ir ļoti dažādi. Lieldienu laikā, kad pūpols tiek daudzināts kā viens no svētku simboliem, to daudzveidība mulsina un liek uzdot jautājumu – kuri pūpoli tad ir "īstie"?

Oranžērijā darbosies pūpolu pētīšanas stūrītis, kur aicināsim apmeklētājus:

• Izzināt, kas ir pūpols, cik liela ir pūpolu dažādība pasaulē un Latvijā.
• Pētot ar lupu, atpazīt "pūpolpuišus" un "pūpolmeitenes".
• Atklāt, kam pūpoli noder kā "bērnistaba", kas mielojas ar to nektāru un putekšņiem.
• Noskaidrot, kāpēc putni labprāt uzturas vītolu zaros.
• Uzzināt, kā pūpolus izmanto biotehnoloģijās.

Vītols ar lieliem un smaržīgiem pūpoliem

Pūpolvītols jeb blīgzna Salix caprea ir viena no pirmajām pavasarī ziedošajām vītolu sugām. Tās pūpoli ir lieli, smaržīgi un izteiksmīgi. Pūpoli ir vītolu ziedkopas, botāniķu valodā – spurdzes, katrā var būt vairāki simti ziedu. Vītoli ir divmāju augi: vīrišķie ziedi atrodas uz viena auga, sievišķie – uz cita. Blīgznai abu dzimumu pūpoli ir lieli, ap 3 cm gari un 2 cm plati. Tie zied pirms lapu plaukšanas, un ziedos ir papilnam nektāra un ziedputekšņu.

Savukārt no 6. līdz 10. aprīlim Botāniskais dārzs un Salaspils Tūrisma informācijas centrs aicina garākā pastaigā pa Lieldienu zaķa pēdām. Divpadsmit zaķi, kas izklīduši pa Botānisko dārzu, saviem viesiem pastāstīs par dažādām Salaspils vietām, noslēgumā sagādājot saldu pārsteigumu.