8. septembrī atzīmēs Latgales atbrīvošanas pieminekļa "Vienoti Latvijai" jeb "Latgales Māras" 85. gadadienu

Svinot "Latgales Māras" – viena no pazīstamākajiem Rēzeknes un Latgales simboliem – dzimšanas un atdzimšanas svētkus, rēzeknieši un pilsētas viesi visas dienas garumā aicināti nest ziedus, lai ietērptu pieminekli svētku rotā.

Pulksten 12 notiks pieminekļa gadadienai veltīta Svētā Mise Jēzus Sirds katedrālē.

Savukārt pulksten 13 Latgales Kultūrvēstures muzejs aicina uz izzinošu lekciju "Latgales atbrīvošanas piemineklim – 85. Kāpēc Latgales Māra?" Tas būs stāsts par pieminekļa tapšanas vēsturi un likteņa līkločiem, kuriem "Latgales Mārai" nācies iziet cauri gadu gaitā.

Savukārt Rēzeknes Centrālās bibliotēkas lasītavā apskatāma novadpētniecības materiālu izstāde "Latgales Māra – brīvības un vienotības simbols", kas sniedz ieskatu "Latgales Māras" vēstures lappusēs.

Pieminekļa "Latgales Māra" pamatakmens iesvētīšanas ceremoniju 1930. gada 8. jūnijā vadīja Romas katoļu baznīcas bīskaps Jāzeps Rancāns (25.10.1886-02.12.1969.). Ceremonijā piedalījās arī Latvijas Valsts prezidents Alberts Kviesis.

Tēlnieks Kārlis Jansons (23.04.1896. – 16.06.1986.) piemineklī iemiesoja mākslinieka Leonīda Tomašicka (09.06.1904. – 26.02. 1996.) ideju – sieviete, kas raugās uz dienvidrietumiem, ar labajā rokā augstu paceltu zelta krustu svētī visu Latgali un Latviju. Gatavojot šo pieminekli, tēlniekam Kārlim Jansonam pozēja Vija Everte.

Papildu figūras – jauneklis – latgaliešu partizāns, varonīgs un ar ticību saviem spēkiem, ar zobenu pārgriež nebrīves saites, un meitene, kura tiecas kronēt atbrīvoto Latgali ar ozolzaru vainagu, brīvam un patstāvīgam dzīves sākumam. Skulpturālā grupa cildina varonīgo cīņu laiku Latvijas valsts tapšanas sākumā.

Piemineklis par tautas saziedotiem līdzekļiem tika atklāts 1939. gada 8. septembrī. Tas ir veltīts 1920. gada brīvības cīņu dalībniekiem un iemieso ideju par Latvijas valsts brīvību un vienotību.

"Tas ir kļuvis par Rēzeknes un visas Latgales simboliem, tautā dēvēts par "Latgales Māru". Piemineklis savā mūžā piedzīvojis traģiskus pavērsienus – divas reizes barbariski nogāzts," skaidro pašvaldībā.

Padomju okupācijas sākumā – 1940. gada novembrī – pieminekli nogāza. To atjaunoja 1943. gada 22. augustā, bet 1950. gada jūnijā padomju varas iestādes to nogāza otrreiz un iznīcināja.

Ideja par pieminekļa atjaunošanu radās 1987. gadā, 1989. gadā. Neoficiālais nosaukums "Latgales Māra" radās 20. gs. 80. gadu beigās.

Pieminekli pēc tēva materiāliem un fotogrāfijām no jauna darināja K. Jansona dēls tēlnieks Andrejs Jansons sadarbībā ar Indulis Folkmani. Atjaunoto pieminekli atklāja 1992. gada 13 augustā, Pirmā pasaules latgaliešu saieta laikā.

Pieminekļa atjaunošanas iniciatīvas grupu sākumā vadīja mākslinieks Osvalds Zvejsalnieks; būtiska nozīme arī bija Rēzeknes latgaliešu kultūras biedrībai, kuru tolaik vadīja Pēteris Keišs. Pieminekli atlēja Tallinā, postamentu darināja Sanktpēterburgā, un tas ir restaurēts 2007. un 2017. gadā.

Augustā apritēja 32 gadi kopš tas tika atjaunots otro reizi. Atjaunošanu veica tēlnieks Andrejs Jansons.

Neatkarības dienas militārā parāde šogad tika aizvadīta Rēzeknē pie piemineklis "Vienoti Latvijai" (Latgales Māra):