Starptautiskā ķirbja diena: interesanti fakti par lielāko rudens ogu
Starptautisko ķirbju dienu svin 26. oktobrī. Ķirbji ir augļi nevis dārzeņi. To dēvē par rudens lielāko ogu. Tie pieder pie ķirbju dzimtas, kurā ietilpst kabači, cukini, patisoni, inku gurķi, melotrijas un citi. Ķirbis nav tikai Halovīna simbols.
Jau 17 gadus Latvijā notiek "Latvijas lielākā ķirbja čempionāts". Šogad uzvaras laurus plūca Luīzas Neimanes lolotais ķirbis no Kuldīgas novada, sasniedzot 351 kg svaru un 390×374 cm apkārtmēru.
Ķirbis ir vairāku ķirbju ģints (Cucurbita) kultūraugu auglis. Pēc morfoloģiskās klasifikācijas ķirbis ir oga. Ķirbju ražu iegūst no tādām sugām kā parastā ķirbja (C. pepo), daudzgadīgā ķirbja (C. ficifolia), lielaugļu ķirbja (C. maxima) un muskata ķirbja (C. moschata). Ķirbjus galvenokārt izmanto uzturā. Ir dažādi ķirbjaugi – kabači, cukini, patisoni, inku gurķi, melotrijas un citi.
Ķirbji mēdz atšķirties ne tikai izskatā, bet arī garšā, smaržā un tekstūrā. Ieskaties nelielajā ķirbju špikerī un uzzini, kuros ēdienos vislabāk iederēsies dažādu veidu ķirbji.
Ķirbjiem ir arī dažāda simboliska nozīme, piemēram, Halovīnā. Gatavojaties Halovīnam ir iespēja pagatavot tematiskās uzkodas svētku galdam.
Helovīna svinēšana aizsākās 1800. gados. Termins "jack-o"-latern" pirmo reizi parādījās 1837. gadā, savukārt ideja par grieztu ķirbi radās 1866. gadā.
Ķirbjus sākotnēji audzēja tikai Latīņamerikā, galvenokārt mūsdienu Meksikas teritorijā. Tos sāka audzēt aptuveni 6000 gadus p.m.ē. Eiropā tos sāka audzēt tikai pēc Lielajiem ģeogrāfiskajiem atklājumiem 16. gadsimtā. Kad francūzis Žaks Kārtjē 1500. gados pētīja Sentlorensa reģionu Ziemeļamerikā, viņš ziņoja, ka atradis to, ko franči sauca par "gros melones". Nosaukums angļu valodā tika tulkots kā "pompions", kas kopš tā laika ir attīstījies par mūsdienu "ķirbi". Par atzītu pārtikas augu Eiropā ķirbis kļuva 17. gadsimtā.
Ķirbis ir viena no rudens ražas veselīgākajām dārza veltēm – bagātīgs šķiedrvielu, vitamīnu, olbaltumvielu un dzelzs avots. Tie ir ne tikai viens no pazīstamākajiem beta karotīna avotiem (antioksidants, kas organismā tiek pārveidots par A vitamīnu), bet arī ķirbji ir piesātināti ar šķiedrvielām, kāliju un C vitamīnu.
Ķirbju dienā pamēģini kādu no receptēm – konservētus ķirbjus, ķirbju biezzupu, biezeni, pankūkas. Smelies idejas ķirbju ēdieniem.
Ķirbis pārsteidz ar savu krāsu, formu, svaru un dažādajām garšas niansēm. Latvijas dabas muzejā var apskatīt izstādi "Ķirbji un citas lielas ogas 2022", kurā līdz 30. oktobrim būs skatāmas vairāk nekā 200 ķirbju šķirnes un dažādi ķirbjaugi – kabači, cukini, patisoni, inku gurķi, melotrijas un citi.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
