Piecas minūtes kustības var būt izšķirošas: pētījums atklāj saistību starp sēdēšanu un vēzi
Visu dienu sēdēt nav labi! Jauns pētījums atklāj, ka īsas aktivitātes, lai pārtrauktu ilgstošu sēdēšanu, varētu ievērojami samazināt vēža izraisītas nāves risku risku. Mazkustīgs dzīvesveids (jebkura darbība, kas saistīta ar nelielu enerģijas patēriņu, sēžot, atlaižoties vai guļot vismaz 30 minūtes) ir saistīts ar nelabvēlīgām sekām veselībai.
Saskaņā ar pētījumu, kas publicēts žurnālā "PLOS Medicine", cilvēkiem, kuri ilgstoši sēž, bija paaugstināts risks gan nomirt no vēža, gan saslimt ar vēzi kopumā, gan ar aptaukošanās izraisītiem vēža veidiem, gan ar 2. tipa diabēta izraisītiem vēža veidiem.
Pētnieki atklāja, ka par katru papildu stundu ilgstošas mazkustīga dzīvesveida palielinās vēža izraisītas nāves risks par 10%.
Labā ziņa ir tā, ka pastaiga, mājas darbu veikšana vai skriešana samazina šo risku.
Vienas sēdēšanas stundas aizstāšana ar vieglām fiziskām aktivitātēm, piemēram, gludināšanu, trauku mazgāšanu vai pastaigām, samazināja vēža izraisītas nāves risku par 12%. Sēdēšanas laika samazināšana par 30 minūtēm ar mērenu fizisko slodzi, piemēram, grīdas mazgāšanu vai ātru iešanu, samazināja risku par 8 %, savukārt piecas minūtes intensīvas aktivitātes, piemēram, skriešana vai basketbola spēlēšana, to samazināja par 22 %.
"Mūsu atklājumi liecina, ka mazkustīgas dzīvesveida ietekme uz veselību var būt atkarīga ne tikai no kopējā mazkustīgā laika, bet arī no tā, vai šis laiks ir ilgstošs vai tas tiek pārtraukts ar aktivitātēm," sacīja autori.
Pētījuma autori piebilda, ka iepriekšējie eksperimentālie pētījumi ir parādījuši, ka ilgstošas sēdēšanas pārtraukšana ar īsām aktivitātēm var uzlabot vielmaiņu, salīdzinot ar sēdēšanu bez pārtraukuma.
"Pašreizējās veselības vadlīnijas lielā mērā koncentrējas uz mērenu vai intensīvu fizisko slodzi, taču mūsu atklājumi liecina, ka vieglas kustības nevajadzētu ignorēt," rakstīja autori.
Augsts mazkustīga dzīvesveida līmenis
Autori norādīja, ka mazkustīga uzvedība veido aptuveni 55 % nomoda laika gan bērniem, gan pieaugušajiem, pamatojoties uz pašnovērtētajiem datiem.
2018. gada Pasaules Veselības asamblejā valstis vienojās par globālu mērķi līdz 2030. gadam samazināt fizisko neaktivitāti par 15 % salīdzinājumā ar 2010. gadu.
Tomēr Pasaules Veselības organizācija brīdina, ka valstis atpaliek no plānotā un miljoniem pieaugušo visā pasaulē nesasniedz ieteicamo fiziskās aktivitātes līmeni.
PVO 2024. gadā brīdināja, ka, ja šī tendence turpināsies, tiek prognozēts, ka neaktivitātes līmenis līdz 2030. gadam pieaugs līdz 35 %.
Fiziskā neaktivitāte pasaulē ir izplatītāka sieviešu vidū — 34 % salīdzinājumā ar 29 % vīriešu vidū. Arī cilvēki, kas vecāki par 60 gadiem, ir mazāk aktīvi nekā jaunāki pieaugušie, kas uzsver, cik svarīgi ir veicināt fizisko aktivitāti vecumā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
