Kad Pauls vēl bija jauns un plīvoja Ļeņina karogs. Dziesmu svētki TOREIZ un TAGAD
Dziesmu un deju svētki ir mūsu kultūras neatņemama sastāvdaļa, ar ko mēs izceļamies uz citu valstu fona. Kā laika pirksts un varu maiņa ietekmējusi šo svētku tradīcijas? Portāls Skaties.lv piedāvā ieskatu svētku foto arhīvā.
Kopš 1873. gada šie svētki ir notikuši 25 reizes, tradicionāli tos sauca par Vispārīgajiem latviešu dziedāšanas svētkiem, bet pēc Latvijas okupācijas oficiāli pārdēvēja par Padomju Latvijas dziesmu (un deju) svētkiem.
Kopš 1990. gada tos atkal sauc par Vispārējiem latviešu Dziesmu un Deju svētkiem un tajos piedalās aptuveni 30 000 dalībnieku.
Latvijas dziesmu svētku tradīcijas, līdztekus Igaunijas dziesmu svētku un Lietuvas dziesmu svētku tradīcijām kopš 2008. gadā ir iekļautas UNESCO Reprezentatīvajā cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.
Portālam Skaties.lv pieejamais foto arhīvs ļauj ielūkoties teju 50 gadus senā pagātnē – no laikiem, kad Raimonds Pauls vēl bija jauns puika un Mežaparka estrādē lepni plīvoja karogs ar Ļeņina seju, līdz svētkiem, kuros uz skatuves vēl kāpa Mārtiņš Freimanis.
