Latvijā kultūrai atvēl lielāku daļu no IKP nekā vidēji ES dalībvalstīs
Atbilstoši Eiropas Savienības nacionālo un reģionālo kontu sistēmai (COFOG) Eiropas Savienības dalībvalstīs kultūras pakalpojumiem vidēji atvēl 0,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kamēr Latvijā šie tēriņi ir ap 1% no IKP, šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē norādīja Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Makroekonomiskās statistikas departamenta direktors Intars Abažūns.
Skaidrojot deputātiem, ko CSP pieskaita "Kultūras pakalpojumiem", viņš atzīmēja, ka valstīm ir sava specifiska klasifikācija, kuras mērķis ir sadalīt visus valdības izdevumus, ņemot vērā funkcijas vai mērķus, kam šie līdzekļi ir paredzēti.
Atbilstoši COFOG klasifikācijai funkcijai "Kultūras pakalpojumi" atbilst kultūras pakalpojumu sniegšana, kultūras lietu administrēšana, kultūras objektu uzraudzība un regulēšana. Tāpat klasifikācijai atbilstot kultūras pasākumu objektu, piemēram, bibliotēku, muzeju, teātru, zooloģisko un botānisko dārzu, darbība vai atbalsts, kultūras pasākumu producēšana, vadīšana vai atbalstīšana, kā arī dotācijas, aizdevumi vai subsīdijas, lai atbalstītu individuālus māksliniekus, rakstniekus, dizainerus, komponistus un citus mākslas jomā strādājošos vai organizācijas, kas nodarbojas ar kultūras aktivitāšu veicināšanu.
Abažūns pieļāva, ka var vērtēt, vai pie kultūras pieskaitīt valsts vai reģionālas nozīmes svinības un svētkus, kas paredzēti galvenokārt tūristu piesaistīšanai. Viņš arīdzan norādīja, ka galvenais datu avots ir Valsts kases pārskats, kurā jau iekļauts funkcionālais sadalījums.
CSP Makroekonomiskās statistikas departamenta direktors klāstīja, ka izdevumi kultūrai jeb kultūras funkcija nav tikai Kultūras ministrija (KM). Šai funkcijai tiek pieskaitītas klāt arī daļa valsts kapitālsabiedrību. Tāpat Abažūns uzsvēra, ka izdevumi kultūrai bijuši septiņām ministrijām, ieskaitot Aizsardzības un Veselības ministriju. Pēc CSP pārstāvja paustā, pārsvarā izdevumi saistīti ar dažādiem muzejiem, taču ir arī citi izdevumu posteņi, kas identificēti kā kultūras funkcija.
Atskatoties uz 2021. gada datiem, kultūrai ir iztērēti 347,1 miljons eiro. No šīs summas uz valsti ir attiecināmi 204,2 miljoni eiro, savukārt uz pašvaldībām – 170,9 miljoni eiro. Abažūns atzīmēja, ka šīs summas mēģina saskaitīt kopā, summa nesanāks 347,1 miljons eiro, jo tiek veidota konsolidācija. Teorētiski jābūt tā, ka katrs eiro tiek iztērēts tikai vienu reizi.
"Faktiski mēs varam interpretēt, ka 28 miljonus eiro valsts ir novirzījusi pašvaldībām. Konsolidāciju veic Valsts kase. Būtiski pievērst uzmanību, ka tiklīdz tiek runāts par valdības izdevumiem, tos nevar skaitīt matemātiski, jo notiek konsolidācija."
Kā vēstīts, KM uzskata, ka valsts budžetā nepieciešams precizēt centrālās valdības funkciju izdevumu uzskaiti apakškategorijā "Kultūras pakalpojumi" atbilstoši COFOG.
Kultūras ministre Agnese Logina (P) mudinājusi CSP novērst KM saskatītās problēmas statistikas uzskaitē, norādot, ka "konstatēta virkne kļūdu" 2021.gada valsts budžeta finansējuma pozīciju datu atlasē, kas iekļautas Latvijas kultūras pakalpojumu apakškategorijas izdevumu aprēķinā.
KM aicina Centrālo statistikas pārvaldi gan precizēt informāciju par 2021.gada kultūras pakalpojumu uzskaiti, gan turpmāk, sagatavojot informāciju Eiropas Savienības (ES) statistikas birojam "Eurostat" par Latvijas valdības izdevumiem, ik gadu saskaņot iesniedzamo informāciju ar Kultūras un citu nozaru ministrijām, lai pārliecinātos par valsts budžeta izdevumu korektu klasifikāciju atbilstoši COFOG kategorijām.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
