Pasniegtas "Boņuks 2023" balvas. Baltinavas teātris "Palādas" ieguvis sabiedrības simpātiju balvu "Žyks"

Par "Boņuks 2023" ceremonijas vadītājiem kļuva brāļi Kozlovski – Oskars, Juris, Jānis un Mārtiņš aka Kozmens – plašāk pazīstami, kā humora šova "Četri brāļi" dalībnieki. Skatītājus klātienē sveica vīru koris "Graidi", "Laimas muzykanti", ansamblis "Sabia", kapela "Bumburneicys", "Latgalīšu reps", "Marysana band", MIKC "Latgales mūzikas un mākslas vidusskola" džeza apvienība "Sipisnīks ar madu", JDK "Austra", JDK "Dziga" un VPDK "Dzimta". Latgaliešu kultūras gada balvas "Boņuks" pasniegšanas ceremonijas režisors ir Juris Jonelis, bet scenogrāfijas autors Ivars Noviks.

"Boņuks 2023" apbalvojumu par padarīto 2023.gadā saņēma dziesmuspēle "Trasuns. Fabulas", kas bija "Gors" desmitās jubilejas pasākums. Ar izrādes mūzikas materiālu strādāja pieci komponisti – Platons Buravickis, Orests Silabriedis, Ieva Parša, Sniedze Prauliņa un Ernests Mediņš, kuri vienlaikus bija arī savu jaundarbu izpildītāji. Jaundarbu atskaņojumā piedalījās arī Rēzeknes kamerorķestra mūziķi, Trasuna dzejas tekstus izspēlēja aktieri, muzikāli teatrālo darbību vadīja diriģents Jānis Stafeckis un režisore Inese Mičule.

Balvu saņēma folkloras kopa "Ceidari", kura darbojas Rīgā un ir vienīgā tik regulāra aktivitāte un radošais latgaliešu kolektīvs Rīgā. Par godu 10 gadu jubilejai folkloras kopa izdeva Bērzpils puses dziedājumiem un dziesmām veltītu tautas mūzikas albumu "Dzīduotumi, ļustātumi". Albuma mērķis un uzdevums – godināt un popularizēt Latgales nemateriālo kultūras mantojumu, kas ar albumu, ierakstiem, video materiāliem un izstādi veiksmīgi izdarīts, izceļot tieši Balvu novada Bērzpils puses tradīcijas un ļaudis.

"Boņuks" balvu ieguva pagājušā gada sākumā latgaliešu kultūras kustības "Volūda" sadarbībā ar folkloras kopu "Upīte" izdotā un Jolantas Keišas veidotā galda spēle "Čipierkstneits". Jaunā galda spēle "Čipierkstneits" ir pirmā zināšanu, uzdevumu, atjautības un arī veiksmes spēle latgaliski. Spēles nosaukuma "Čipierkstneits" ideja ņemta no Ontona Slišāna daiļrades – tas ir četros pirkstos paņemams lielums jeb šķipsniņa. Tāda ir arī spēles ideja – šķipsniņa latgaliskuma, zināšanu, informācijas un sajūtas kopā ar spēles biedriem.

"Boņuku" ieguva arī grupa "Bez PVN" par albumu "Paraleli horizonti". Pērn noslēdzās grupas "Bez PVN" vairāk kā gada garumā aktivitātēm pilnā albuma "Paraleli horizonti" atrādīšana. Jau 2022. gadā grupa rādīja un iesāka vēl nebijušu izaicinājumu – reizi mēnesī publicēt jaunu dziesmu un video. 2023. gadā "Bez PVN" turpināja un noslēdza šo izaicinājumu, kopumā tika publicētas visas desmit albuma dziesmas. Grupa "Bez PVN" organizēja albuma dzīvo prezentāciju – Rēzeknē, Latgales vēstniecībā "Gors", un Rīgā, koncertzālē Palladium.

Balvu "Boņuks" saņem arhitekts Ints Pujāts, kurš izveidojis vides objektus "Oduma meitys" ("Ādama meitas"), kas ir vairāk nekā piecus metrus augsti. Objektu nosaukums "Oduma meitys" ir iedvesmots no senas Adamovas ezera teikas, kas stāsta par māsām, kuras, turēdama izgaismotu elementu, ir palīdzējušas brālim neapmaldīties pasaulē. Šis objekts ir daudz vairāk nekā tikai māksla. Tas ir Pujāta veltījums Latgalei un tiem, kas devušies pasaulē laimes meklējumos.

"Boņuks" pasniegts arī pirmajam komiksam bērniem latgaliešu valodā "Sunāns breiveibā". Latgaliešu kultūras kustība "Volūda" izdevusi Lauras Melnes un mākslinieces Viviannas Marijas Stanislavskas kopdarbu "Sunāns breiveibā", kas ir stāsts par kādu suni vārdā Sunāns, kurš ar saviem saimniekiem, jaunu pāri, dzīvo Rīgā, bet viņiem nākas pārcelties uz dzīvi Latgales laukos. Komikss ir pirmais tāda veida izdevums bērniem latgaliski un 2023. gada laikā ieguva kā profesionāļu, tā arī mazo skatītāju atzinību.

Apbalvojumu "Boņuks" saņem Latgales karoga apstiprināšanas vēsturiskais notikums. Pagājušā gada 19. aprīlī Valsts prezidents Egils Levits apstiprināja latviešu vēsturiskās zemes – Latgales – karogu. Līdz ar karoga oficiālu apstiprināšanu tas ir kļuvis par vienu no valsts simboliem.

"Boņuks " pasniegts projektam "Balsu talka", kura mērķis ir iemūžināt mūsdienās runāto latviešu valodu un nodrošināt latviešu valodas pieejamību tehnoloģiju attīstībai. Šo mērķi iespējams sasniegt tikai kopīgiem spēkiem, tāpēc katrs tiek aicināts ierunāt vismaz piecus teikumus, lai savāktu pēc iespējas vairāk runas paraugu un izveidotu daudzveidīgu, atvērtu un ikvienam pieejamu latviešu runas datu kopu.

"Boņuku" saņēma arī radio iestudējuma "Bruoli" veidotāji. Pērn no 21. marta līdz 25. martam "Latvijas Radio 1" ēterā izskanēja pirmā kriminālromāna latgaliski "Bruoli" radio iestudējums. Jaunajā iestudējumā, kura mākslinieciskais vadītājs ir Kristaps Rasims, piedalījās 25 Latvijas profesionālo un amatierteātru aktieri, kā arī sabiedrībā pazīstamas personības. Iestudējumā skanēja profesionālo aktieru Jāņa Kroņa, Katrīnas Grigas, Ingas Misānes-Grasbergas, Kristapa Rasima balsis, kurām pievienojušies Baltinavas dramatiskā kolektīva "Palādas" un Rēzeknes Tautas teātra aktieri – Anita Ločmele, Jāzeps Jermacāns, Imants Slišāns, Aldis Leidums, Ilmārs Dreļs, Jānis Pampe un citi. Tāpat iestudējumā skanēja arī sabiedrībā pazīstamu personību – aktiera un komiķa Jāņa Skuteļa, radio personības un influencera Laura Zalāna, mūziķa Renāra Kaupera, pasākumu un raidījumu vadītāja Mārtiņa Kozlovska jeb Kozmena, priestera Guntara Skutela un citu balsis.

"Boņuks" pasniegts Rēzeknes pašvaldības aģentūras "Rēzeknes Kultūras un tūrisma centrs" vīru korim "Graidi", kas XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu svētku koru konkursa finālā "Koru kari", kurā sacenšas labākie kori Latvijā, ieguva augstāko apbalvojumu vīru koru grupā. Diriģents Jānis Mežinskis.

Par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā godināts Krāslavas kultūras stiprais balsts, ilggadējs kultūras darbinieks, aktīvs Krāslavas Romas katoļu draudzes un Krāslavas poļu biedrības dzīves organizators Dobkevičs.

Viņa darba mūžs ir veltīts dzimtā Latgales novada un it īpaši Krāslavas puses ļaudīm. Pēc pirmās darba pieredzes Andrupenes Tautas namā, viņš 40 gadus no 1978. līdz 2018.gadam nostrādāja Krāslavā, organizējot, vadot pasākumus, rūpējoties par Krāslavas novada māksliniecisko kolektīvu ikdienas vajadzībām un svētku norisēm, veicot apjomīgu, emocionāli sarežģītu un citiem bieži vien neredzamu darbu. Krāslavas novads ir vieta, kur Dvina pārtop Daugavā un sveiciens "Labrīt!" atskan daudzās valodās – latviski, latgaliski, poliski, krieviski, baltkrieviski. Būdams polis, bieži ciemojoties pie mātesbrāļa katoļu draudzē, iemācījies arī latgaliešu valodu. Viņš ir mācējis atrast kopīgu valodu ar visiem, jo uzskatījis, ka tieši kultūra un mākslas veido neredzamus tiltus uz mieru un savstarpējos cieņu.

Pateicoties latgaliešu kultūras ziņu portālam "lakuga.lv" un Latvijas sabiedrisko mediju portālam "lsm.lv", no 16.-29. februārim ikviens gribētājs varēja balsot par savu simpātiju. Šogad sabiedrība ir lēmusi, ka 2023.gada simpātijas balvas – "Žyks" – saņēmējs ir Baltinavas teātris "Palādas", kas šogad svin 25 gadu jubileju.

"Palādas" ir labi pazīstams visā Latvijā un ir neatņemama Baltinavas pagasta, Balvu novada, kā arī Latgales vizītkarte. Kolektīvā darbojas 18 – 20 aktieri (saimes ar bērniem). Tajā ir iesaistījušies Baltinavas un Briežuciema pagasta ļaudis. "Palādas" ar savu darbošanos atjaunoja teātra tradīcijas Baltinavā, popularizējot latgalisko vidi un valodu, kas piešķir katrai izrādei īpašu šarmu, paužot vienkāršu lauku cilvēku sirsnību un labsirdību ar latgaliešu humora pieskaņu.

Kā vēstīts, šogad tika iesniegti 106 pretendentu pieteikumi, kurus izvērtēja žūrijas komisija, tās sastāvā iekļaujot gan iepriekšējo gadu balvu saņēmējus, mediju pārstāvjus, balvas rīkotāju pārstāvjus, latgaliskās kultūras sabiedriskos aktīvistus un attiecīgo sfēru pieaicinātos ekspertus, kuru ikdiena nav saistīta ar latgalisko kultūru.

Pretendentus vērtēja pēc snieguma kvalitātes, aktivitātes visa gada laikā, reģionā, valstī vai plašākā mērogā raisītās rezonanses, latgaliskuma un/vai Latgales kultūras vērtību nešanas, pretendenta ilgtspējas – ietekmes uz latgaliskās kultūras procesiem nākotnē.

"Boņuks 2023" norisi atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogramma "Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma" un biedrība "Latgales reģiona attīstības aģentūra", kā arī Līvānu, Ludzas, Preiļu, Balvu, Rēzeknes, Krāslavas novada pašvaldība un Rēzeknes pilsētas dome.