Kā mieloties ar rasolu, nezaudējot formu? Pētera Rumpja padoms svētkiem

Kā uzsver Rumpis, Ziemassvētku laikā svarīgākais ir apzināties – svētki nav katru dienu, taču, kad tie pienāk, nevajag mocīt sevi ar ierobežojumiem un pēc tam šaustīt par "’noraušanos’’. Vai – gluži otrādi – atmest visam ar roku un visu gada izskaņu nodoties ēšanai.

"’Svētki nav katru dienu, bet tie ir tie konkrētie datumi. Tad cilvēks atpūšas ar savu ģimeni un var atļauties uzēst ko ne tik veselīgu, ar noteikumu, ka tad, kad svētki beidzas, viņš atgriežas savā režīmā,’’ uzsver treneris.

Viņš uzskata, ka lielāko pārbaudījumu var sagādāt slinkums un rakstura trūkums – ja palutināji sevi Ziemassvētku vakarā, tas nenozīmē, ka pēc inerces jāēd visu brīvdienu garumā.

"’Ļoti grūti apstāties, ja esi sevi ilgi noturējis. Kļūda, ko ļoti daudzi pieļauj – līdz svētkiem sevi tur pamatīgos grožos, ievēro diētu un tad "’noraujas’’ – ēd nedēļu no vietas. Uzskatu, ka tas ir galīgi nepareizi.

Ir jāsaprot, ka svētki ir, bet tie nav mūžīgi. Palutini sevi un pietiks. Ej atstrādā to zālē!’’ par veselīgu balansu dzīvē iestājas Rumpis.

Viņš pats ikdienā ir pieticīgs – labprāt bauda rīsus, auzas un veselīgus produktus, bet svētkos bez sirdsapziņas pārmetumiem mielosies ar lašmaizītēm un rasolu.

"’Rasols un lašmaizītes – divas lietas, bez kurām svētki nav iespējami. Ar majonēzi, baltmaizi – visu! Žāvētu vistiņu, kūciņas – to visu es svētkos uzēdu. Es dievinu eklērus. Bet es uzēdīšu vienu dienu un nākamajā nākšu uz zāli.

To, ko vakarā apēdu, nākamajā dienā iztērēšu zālē,’’ nebaidīties svinēt un lutināt sevi iedvesmo treneris. Viņš gan brīdina – ja svinības ievilksies vairāku dienu garumā, gaidītās enerģijas vietā būs nogurums un pašpārmetumi, tāpēc – svētkos lutinām sevi droši, taču sabalansējam ēšanas priekus ar kustību prieku!