"No tā "kokteiļa" attapos tikai pēc divām nedēļām." Reperis Cunami atklātā intervijā par narkotiku periodu un glābiņu mūzikā

Kā, uzsākot savu stāstu, uzsver Ilvars, kurš nu piedzīvoto ielicis dziesmā, viņš par savu pieredzi vēlas runāt skaļi, lai, iespējams, motivētu kādu jaunieti nelietot. Un tas, ka Ilvara stāsts beidzas labi, nenozīmē, ka visi stāsti tā beidzas.

"To nevarētu nosaukt par atkarību, bet apmēram trīs gadus atpakaļ tā bija daļa manas dzīves.

Pirms mani arestēja, es tirgoju narkotikas, tāpēc man nebija laika pat gulēt. Jo mazāk gulēju, jo vairāk nauda nāca, un tā sākās mans periods ar amfetamīnu, lai varētu fokusēties un nenāktu miegs," atklāti par savas dzīves drūmo periodu stāsta Ilvars. Jā, tajā laikā viņš regulāri lietojis, jo visi apkārtējie lietojuši.

Sākotnējā "niekošanās" aizgājusi baismīgā ritenī.

Ilvars

"Līdz tam brīdim es lietoju tikai amfetamīnu, un lai relaksētos pīpēju marihuānu. Kad nauda sāka nākt vairāk, no amfetamīna pārgāju uz kokaīnu, no kokaīna sākās lielāka paranoja.

Marihuāna vairs nepalīdzēja ne to noņemt, ne aizmigt, un tad manā dzīvē nāca recepšu zāles, pārsvarā "Xanax". Kad receptes vairs nebija tik brīvi pieejamas, sāku interesēties un mēģināju tās iegūt caur dīleriem.

Vienreiz dabūju viltojumus, un, to nezinot, sanāca saindēties. Pēc tās reizes no dīleriem vairs neņēmu, bet gan lietoju jebkuras tabletes, kas bija uz alprazolama bāzes," atceras mūziķis, kurš šo pieredzi nu iemūžinājis dziesmā citiem par brīdinājumu.

"Smagākais posms bija kad tam visam klāt vēl nāca MDMA un ekstazī. Sākumā pēc tā visa ēdu pāris "Xanaxus" un varēju aizmigt, bet vienreiz kad gribēju uztaisīt "’candyflippingu’’, apēdu vēl divas LSD markas. Lai ceļojums būtu interesantāks, vēl pievienoju MDMA un kokaīnu, miegs nenāca vispār.

Trīs dienas nebiju gulējis, un tad draugs ieteica pamēģināt prometazīnu kopā ar "’Xanaxiem", jo tas pastriprināšot miegainību. Izdevās aizmigt, bet, kad pamodos, jutos tik slikti, ka pirmā doma bija – vēl! Tajā dienā prometazīnam klāt vēl lējām kodeīnu, un tā es attapos tikai pēc divām nedēļām," vielas, ar ko sevi indējis, uzskaita mākslinieks.

Šajā posmā viņš atsvešinājies no ģimenes, jo izvēlējies nakšņot ārpus mājas, ar meitenēm, kurām arī paticis "ceļot". Atkarību no narkotikām Ilvars gan spītīgi centies sev noliegt.

Ilvars

"Uzskatīju, ka neesi narkomāns, kamēr narkotikas vari atļauties. Jo narkomāni taču ir tie, kas grib, bet nevar tās dabūt? Un tā palēnām sākās problēmas.

Nebija laika ne mūzikai, ne tirgošanai, jo diemžēl man tajā laikā patika dārgas meitenes un dārgas lietas, pēc kā arī attapos situācijā, kad esmu iztērējis visus savus iekrātos līdzekļus," gribot negribot tajā pašā punktā, kur citi narkomāni, attapies Ilvars.

Nu viņš šo visu rūgti nožēlo. "Nožēloju to, ka reti redzēju ģimeni, neiekrāju naudu, biju pazudis no mūzikas un nonācu problēmās ar likumu.

Ilvars

Kad atkal atgriezos atpakaļ "’spēlē’’, tad nauda bija tikai, lai nopirktu pāris gramus marihuānu, un to gribēju pārdot, laikam, lai nopirktu stiprākas narkotikas, pat domāšana bija sliktāka tajā periodā. Pārdošanas brīdī, mani aizturēja policija, jo mani jau nodeva.

Kad atkal atgriezos atpakaļ "’spēlē’’, tad nauda bija tikai, lai nopirktu pāris gramus marihuānu, un to gribēju pārdot, laikam, lai nopirktu stiprākas narkotikas, pat domāšana bija sliktāka tajā periodā. Pārdošanas brīdī, mani aizturēja policija, jo mani jau nodeva.

Līdz ar to visu uzzināja ģimene. Īslaicīgās aizturēšanas izolatorā sāku pārdomāt savu dzīvi. Izlēmu ka mainīšos, tikai nezināju, kā.

Kad mani izlaida, atgriezos mājās pie ģimenes, jo gribēju ar viņiem pavadīt savu laiku. Jau labu laiku nebiju neko lietojis, sāku pasauli redzēt savādāk. Gribēju atgriezties pie lietām, kas agrāk man bija svarīgas," smago kritienu un piecelšanos no tā atceras Ilvars.

Protams, sākums nav bijis viegls – vecie paziņas centušies ievilkt atpakaļ tajā pašā zaņķī. Taču nu jau Ilvars to redzējis ar citām – skaidrām – acīm.

"Kad redzēju atkal to dzīvesveidu, sapratu ka tie nav mani draugi, bet gan parasti narkomāni, un ka es gribu iet uz saviem sapņiem nevis būt tāds, kāds es biju. Sāku nodarboties ar cīņas mākslu, lai noslogotu sevi un aizņemtu savu laiku.

Lai domas par narkotikām nebūtu vispār," stāsta mūziķis.

"Lai arī ko es teiktu, katrs darīs tā, kā pats uzskatīs par pareizu, bet mans stāsts, ja tā padomā, tad ir viens no pozitīvajiem, jo lielākā daļa stāstu parasti beidzās ar smagākajām narkotikām un dzīvi uz ielām.

Katram cilvēkam ir potenciāls sasniegt kaut ko un katrs cilvēks ir ar savu talantu, tāpēc pirms ko mēģināt lietot, iztēlojaties sliktākās beigas, un padomājat, vai jums tas tiešām ir vajadzīgs," uzsver puisis, kurš nu gatavs enerģiju ieguldīt lietderīgāk – mūzikā.

Lūk, dziesma, kuras pamatā ir paša pieredze!