"Brīvība maksā dārgi." Rēzija Kalniņa atklāti par aiziešanu no Dailes teātra štata

Pērn augusta beigās, sajūtot nepieciešamību pēc pārtraukuma, aktrise un režisore Rēzija Kalniņa pavēstīja, ka no jaunās sezonas nolēmusi strādāt Dailes teātra ārštatā. Tolaik viņa pauzi skaidroja ar nepieciešamību saprast savu dzīves ceļu tālāk.

Tagad intervijā žurnālam "Ieva" aktrise neslēpj – brīvība maksā dārgi. "Vieglāk un izdevīgāk ir palikt kaut kur, kur ir drošība. Bet drošība nekad nav brīvība. Neteikšu, ka šīs gads ir bijis vai tagad ir viegls. Paldies Dievam, man ir tāda aizmugure kā Ainārs (Rēzijas vīrs diriģents Ainārs Rubiķis – red.]. Neteikšu, ka nav bailīgi iet tumsā un nezināmajā, bet saproti, ka nevari neiet.

Tas, kāda es biju kā aktrise un cilvēks, ir pagājis, bet es vēl joprojām nezinu, kas ir nākamais. Man vajag šo laiku, lai varētu ieelpot un izelpot, varētu lasīt grāmatas, iet savā dārzā, varētu sevi sajust un nākt ar citu pašas apziņu," intervijā atzīst aktrise.

53 gadus vecā aktrise saka – kad vienas durvis tiek aizvērtas, atveras daudz citu durvju, un viņas gadījumā izvēles nāk ar lielu atbildību. "OratoriO" ir tie meklējumi, ar kuriem gribu dalīties, tie ir mani personīgie stāsti caur maniem kolēģiem aktieriem. Es sevi nesaucu par režisori – esmu aktrise, kas kopā ar kolēģiem veido izrādes," saka Rēzija.

Viņa uzsver – no Dailes teātra nav aizgājusi pavisam, kā ārštata aktrise turpina piedalīties izrādē "Rothko".

Runājot par savu iekšējo pasauli, aktrise skaidro, ka patlaban viņa ir starpstāvoklī, kad vēl īsti nezina, kāds ir viņas jaunais es. "Un nevaru un negribu to mākslīgi paātrināt vai turpināt būt tāda, kādu no mani gaida. Jo pasaule mainās, viss mainās!" saka Kalniņa.

Aktrise turpina: "Mana mammīte bija atstājusi milzīgu kasti, kur savākusi avīžu izgriezumus ar rakstiem par mani un manas bildītes. Man tagad ir ārprātīga kārtības mānija, es visu kārtoju, dedzinu, atdodu vai metu ārā. Pieķēros šai kastei, šķiroju to divas dienas, jutu savas mammītes ārkārtīgo mīlestību, bija arī asaras un atmiņas, taču skatījos uz savām bildēm un sapratu, ka skatos uz svešu cilvēku. Tā vairs neesmu es. Kāds dzīves posms ir noiets, un tā aste nav jāvelk līdzi.

Es vienkārši paņemu pauzi un ļauju sev būt un dzimt no jauna. Bija taurenis, kas pārvērtās par kāpuru, un tagad starpstāvoklis ir kāpura pārvērtības. Tagad es būšu cits taurenis," tā Rēzija.