Nulle bojāgājušo uz Latvijas ceļiem, vai tas ir iespējams? "Zebra" skaidro, kā to varētu panākt
Tā tik būtu gaiša nākotne, ja, pārvietojoties pa ceļu ar jelkādu transportlīdzekli vai kājām, neviens neietu bojā. Izrādās, šādu nākotni sauc par "Vision Zero".
Šķiet, tikai retajam zināms, ka Latvijai līdz 2050. gadam ir jāpanāk, lai uz ceļiem nebūtu neviena bojāgājušā. Ar to Latvija pievienojas programmai "Vision Zero", kuru pirms pārdesmit gadiem uzsāka Zviedrijā.
Pretēji skeptiķiem, zviedriem ir izdevies sasniegt patiešām ievērības cienīgus rezultātus.
Transportlīdzeklis ir viens no trīs elementiem normālā satiksmē. Ir automašīnas, kurām jābūt drošām. Ir vide, ceļi un infrastruktūra. Un ir arī ceļu izmantotājs. "Vision Zero" ideja ir, ka visiem šiem elementiem jāstrādā kopā. Tā, lai galarezultātā nav neviena cietušā vai ļoti nopietni ievainotā.
Kā es minēju savā prezentācijā, bērni, kas sēž labā atmuguriskajā bērnu krēslā, jau ietilpst mūsu uzstādītajos mērķos. Vairs nav bojāgājušo bērnu šādās sadursmēs. Liela ātruma sadursmēs, kur iesaistīti bērni, jo viņi ir labi pasargāti.
Acīmredzot tas parāda, ka zviedriem šajā jomā ir izdevies ko sasniegt.
Jāpiebilst, ka Latvijā pērn bijis tikai viens bojāgājušais motociklists. Ja izdotos novērst šo vienīgo traģisko avāriju, arī mums būtu "Vision Zero", vismaz motociklu jomā.
Mēs lēnām tuvojamies savam mērķim. Realitātē mēs esam panākuši ļoti daudz. Mēs speram mazus soļus desmit gadu periodā, lai panāktu konkrētu mērķi. Eiropas līmenī vajadzēs 20–50 gadu, lai viss izdodas.Bet dažās nozarēs jau esam panākuši savu mērķi. Mums jāapgūst nozare pēc nozares.
Bet, kā rīkoties, ja cilvēkam ir tik slikti, ka viņš nolemj tīšām izraisīt avāriju, izdarot pašnāvību. Ko tad darīt?
"Ja ir laba apkārtne, ja sanāk kļūdīties, varbūt aizmiedz, vajadzētu atdurties sētā. Tad atliek tikai maksāt par jaunu automašīnu un varbūt arī apdrošināšanu, bet vismaz palikt dzīvam. Mēs nevaram paļauties, ka visiem satiksmes dalībniekiem būs labs garastāvoklis, tad mēs nekad nepanāksim nulli," piebilst zviedru speciālists.
Cilvēks var kļūdīties, cilvēks nav perfekts, bet sistēmai gan vajadzētu būt tādai, ka pat tad visi paliek dzīvi. Ka ceļa infrastruktūra ir tāda, ka auto ir tāds, ka pat kļūdījies cilvēks nevar sev un citiem nodarīt skādi.
Sākumā par mums smējās, bet tagad visa pasaule pievienojas mums, mūsu mērķim, vīzijai. Citi mērķi ir neētiski – teikt, ka mums ir apmierinošs bojāgājušo skaits.
Latvijā 2017. gadā uzrādīta visu laiku labākā statistika satiksmes drošībā – tikai 136 bojāgājušo. Bet nav pieļaujama ideja, ka kāds noteikts skaits cilvēku ies bojā.
Lai tuvotos nullei, vienu ideju ieviesuši igauņi, kurā ir izveidots dienests, kas ierodas uz visām traģiskajām avārijām un veic padziļinātāku izpēti.
Šāds dienests mūsu ziemeļu kaimiņos 2007. gadā darbojās tikai vienā novadā, bet kopš pagājušā gada 15 komandas brauc pa visu valsti un reaģē uz notikušajām avārijām, kurās ir bojāgājušais.
Komandās ir dažādu jomu eksperti – automašīnu inženieris, ceļu inženieris un policists, ja vajadzīgs, tiek pieaicināts arī psihologs.
Igauņi norāda, ka policijas mērķis ir izmeklēt, lai noteiktu, kurš ir vainīgs notikušajā, bet šis ekspertu dienests cenšas noskaidrot, kādi ir apstākļi, kas noveda pie avārijas.
Šāds dienests noderētu arī Latvijā. Tomēr uzreiz rodas jautājums, cik lieli resursi ir jāiegulda? Piemēram, Igaunijas speciālisti brauc uz tām avārijām, kas notikušas dienesta darba laikā, bet Tallinā un tās apkaimē ekspertu komandas reaģē uz pilnīgi visām avārijām.
"Zebra" iesaka šādu dienestu izveidot arī pie mums, kaut vai tikai Rīgā. Tieši galvaspilsētā taču atrodas lielākā daļa valsts iedzīvotāju, kas varētu uzskatāmi parādīt statistiku.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
