"Policists gaidīja policistu." VP meklē risinājumus efektīvākam likumsargu darbam
Par Valsts policijas (VP) uzdevumu klāstu jau gadiem notiek šķēpu laušana, proti, ir atsevišķi pienākumi, kurus policija varētu nodot kādam citam vai vismaz pārdalīt. Saprotot, ka ar esošajiem cilvēkresursiem ir par maz, lai ar visu spētu gana efektīvi un kvalitatīvi tikt galā, Valsts policija arvien meklē veidus, kā mainīt pieeju darba uzdevumiem.
Viens no plašāk apspriestajiem jautājumiem ir speciālo objektu apsardze, piemēram, VSIA "Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs", Saeimas reprezentācijas ēkas, Ģenerālprokuratūras ēka un citi objekti, kur policists pēc būtības veic apsarga funkciju.
VP vairākkārt aicinājusi izskatīt šo jautājumu, piedāvājot atsevišķos objektos uzdevumu nodot privātās apsardzes uzņēmumiem. Taču dzirdīgas ausis tas pagaidām nav sasniedzis. "Kad tiek jautāts – kas to varētu darīt, ja ne labāk, tad vismaz tikpat labi kā policija –, viss atduras pret argumentu, ka policija jau strādā labi. Tāpat apsardzes komersanta nolīgšanai citām institūcijām jāparedz finansējums, arī dažādi drošības risku apsvērumi utt.," intervijā "tv3.lv" stāsta Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks.
Viņš norāda, ka arī Valsts policijā pie ieejas ir postenis, kurā nepārtraukti atrodas kāds policists, lai nodrošinātu cilvēku kustību, uzraudzītu kārtību u. tml. "Vai tas nevarētu būt apsardzes komersants?" negaidot atbildi, vaicā Ruks un piebilst: "Varētu, bet vienmēr ir pretargumenti, piemēram, paaugstināti drošības riski u. tml."
Tāpat Drošības nozares kompāniju asociācija iepriekš aicinājusi ieviest apsardzes komersantiem un policistiem vienotu platformu administratīvo pārkāpumu atklāšanai un novēršanai. Tā ļautu apsargam informāciju par notikumu un likumpārkāpēju ievietot platformā, kurai ērti varētu piekļūt likumsargi un uzsākt attiecīgās procesuālās darbības.
VP šefs neiebilstu, ja arī ar šādiem tehniskiem risinājumiem varētu zināmā mērā ietaupīt likumsargu cilvēkresursus. Te gan jāsāk ar likuma grozījumiem, jo, piemēram, zādzības nelielā apmērā Latvijā ir mazāk smagi noziegumi, par ko paredzēta kriminālatbildība, kur gribi negribi notikuma vietā jāierodas izmeklējošajai iestādei. Taču tas nav neiespējami – citu valstu prakse rāda, ka zādzības, krāpšanas un piesavināšanās nelielā apmērā līdz konkrētam zaudējumu apmēram ir dekriminalizētas un par tām paredzēts administratīvais sods. Šādos gadījumos, vienkāršojot procedūra, VP varētu atslogot cilvēkresursus.
Grib pieņemt darbā 140 izmeklētāju palīgu
VP raugās arī pienākumu pārdales virzienā. Piemēram, visā valstī jābūt 1006 izmeklētājiem, bet realitātē ir 727. Lai to kompensētu, jau pirms pāris gadiem rosināts grozīt Kriminālprocesa likuma normu, un ir ieviests jauns amats– izmeklētāja palīgs.
"Tas izmeklētāju atslogos no tehniskiem darbiem, kuru ir daudz, bet kur nav nepieciešams pats izmeklētājs. Ja izmeklētājam jātērē savs laiks, lai rakstītu satura rādītāju, numurētu lapas un skenētu dokumentu kaudzes, viņš ar simts vai pat vairāk lietām fiziski netiek viens galā vien ar tehnisko darbu, nerunājot par lietu izmeklēšanas darbībām."
Valsts policija aplēsusi, ka uz visu valsti būtu nepieciešami 140 izmeklētāju palīgi. Un tā cer nākamo divu, trīs nedēļu laikā šajā jautājumā redzēt virzību uz priekšu. Šobrīd ir paredzēts sākot ar šī gada decembri jau pieņemt darbā izmeklētāju palīgus, kas VP ieskatā būtiski atslogos izmeklētājus un ļaus ātrāk un kvalitatīvāk izmeklēt noziedzīgus nodarījumus.
Policists gaidīja citu policistu
Kopš 2022. gada augusta mēneša Valsts policijā tiek veiktas strukturālās un darba organizācijas pārmaiņas. No skandināviem un citu ES valstu kolēgiem ņemts piemērs par reaģējošajiem policistiem, kas Latvijā ļauj efektīvāk izmantot cilvēkresursus.
Iepriekšējā kārtība paredzēja, ka iecirknī ir dežurants, viena operatīvā grupa, patruļpolicija un ceļu policija, no kuriem "atstrādāt" noziedzīgu nodarījumu notikuma vietā bija apmācīti tikai operatīvās grupas policisti. Notikumu ķēdīte bija sekojoša – apkalpojamās teritorijas iecirkņa dežūrdaļa saņem izsaukumu, uz kuru nosūta operatīvo grupu ar izmeklētāju, operatīvo darbinieku un/vai iecirkņa inspektoru. Kamēr grupa, piemēram, strādāja pie vienas zādzības, rindā gaidīja vēl divas un pat vairāk noziedzīga nodarījuma notikuma vietas.
Tā kā Ministru kabineta noteikumi nosaka policijas reaģēšanas laiku (15 minūtes – pilsētās, 25 – novados, ja runa ir par augstākās bīstamības kategorijas notikumiem), lai reaģēšana notiktu laikā, uz otro un trešo notikumu, piemēram, zādzību – tika nosūtīta brīvā patruļpolicijas vai dažkārt pat ceļu policijas ekipāža, kas notikuma vietā pamatā izdarīja tikai pašu minimumu, piemēram, norobežoja notikuma vietu, dažkārt mēģināja "pa karstām pēdām" kādu aizturēt, vienlaikus neveicot izmeklēšanas darbības, bet gaidīja ierodamies operatīvo grupu. Tas nebija efektīvi.
"Būtībā policisti gaidīja citus policistus. Tas nebija normāli."
Kopš šī gada operatīvā grupa, "patruļnieki" un "ceļinieki" ir apvienoti vienā spēkā jeb reaģējošajos policistos. Tādā veidā iegūtas 1934 darba vietas, no kurām patlaban aizpildītas ir 1326. Jā, joprojām ir ļoti liels likumsargu nekomplekts, taču tas ievērojami paplašinājis izmantojamos cilvēkresursus, salīdzinājumam – iepriekš ceļu policijā bija vien aptuveni 400 policistu, kas veica ceļu satiksmes uzraudzības funkciju. Šobrīd tādu ir 1326 (reaģējošie), kas ir tiesīgi šos uzdevumus veikt, un VP ir iespēja elastīgāk menedžēt tai pieejamo cilvēkresursu, novirzot to tur, kur tas visvairāk nepieciešams.
Tāpat tika "sapludināti" jeb apvienoti reģionu iecirkņi, mazinot priekšnieku skaitu, un ar reaģējošo policijas resursu vairāk cilvēku novirzīti darbam uz ielām, vairojot policijas redzamību un reaģētspēju. Piemēram, Kurzemē iepriekš tie bija pieci iecirkņi: Liepājā, Saldū, Ventspilī, Talsos un Kuldīgā. Šobrīd izveidoti divi lielāki – Dienvidkurzemes iecirknis, apvienojot Liepāju un Saldu, bet atlikušos trīs – Ziemeļkurzemes iecirknī. Ruks gan piebilst, ka policijas struktūrvienību dislokācijas pilsētās nav likvidētas, vien mainījusies reaģēšanas kārtība. Kas ar pārmaiņām panākts? Ja iepriekš visā Kurzemē bija piecas operatīvās reaģēšanas grupas, šobrīd dienā tās ir aptuveni 13līdz 15, bet naktī – 12 līdz 14.
Personu pārvadāšana policijas uzraudzībā
Domājot par citām funkcijām, no kurām VP varētu atsvabināt, Ruks norāda uz Neatliekamās medicīnas palīdzības dienestu (NMPD), kuru ik nedēļu aptuveni 70 līdz 80 reizes nepieciešams pavadīt. Proti, policistiem jāsniedz atbalsts agresīvu un psihiski nelīdzsvarotu personu nogādāšanā medicīnas iestādē, jo mediķi saredz drošības riskus sev.
"Tas nozīmē, ka policisti brauc kopā ar NMPD līdz slimnīcai. Reģionos tie dažreiz ir 100 kilometri vienā virzienā. Attiecīgi mums uzreiz ir aizņemta viena ekipāža uz ilgu laiku, kas liedz veikt citus reaģēšanas uzdevumus," skaidro VP priekšnieks. Šajā situācijā, viņa ieskatā, mediķi varētu piesaistīt privātos apsardzes komersantus. "Protams, mediķus bez palīdzības neatstāsim, bet ir jāmeklē cits risinājums. Šo jautājumu tuvākajā laikā plānojam kopā ar NMPD vadību risināt," piebilst Ruks.
Savukārt konvojēšanu (jeb personu pārvadāšanu policijas uzraudzībā) līdz 2027. gadam pilnībā plānots nodot Tieslietu ministrijai. Arī tas palīdzēs samazināt Valsts policijas uzdevumu klāstu, taču Ruks min – Tieslietu ministrijai kaut kur būs jārod cilcēkresursi, līdz ar to daļa policistu līdz ar funkciju varētu arī pārriet uz citu resoru.
Projektu "Sargi" finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Sargi" saturu atbild producents Armands Tripāns. Skaties raidījumu ciklu "Sargi" no 5. novembra svētdienās pulksten 18.50 kanālā TV3.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
