"Sargi": Kibernoziegumu apkarošanas pārvalde – stratēģiski izaicinošākā struktūrvienība Valsts policijā

Kibernoziegumi ieņem stabilu vietu noziedzīgo nodarījumu struktūrā – informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un līdz ar to arī kibernoziegumu attīstība gan Latvijā, gan ārvalstīs ir sasniegusi nebijušu ātrumu un tvērumu. Kibernoziegumu apkarotāji, šķiet, ir redzējuši visu – gan tumšā interneta dzīles, gan tajos mītošos nezvērus. Liels resurss un starptautiskās sadarbības saites tiek vērstas, lai mazinātu postu, ko nodara bērnu pornogrāfijas izplatība.

Izskaidrojot vienkāršā valodā un dažos vārdos, Kibernoziegumu apkarošanas pārvalde ķer hakerus un interneta pedofilus, skaidro nodaļas vadītājs Jānis. Ne tikai šī, bet arī citas policijas struktūrvienības sabiedrību mēģina pasargāt no tā, ko cilvēki savā sliktākajā būtībā spēj paveikt.

Ja salīdzina Latviju ar citām Eiropas valstīm, mēs īsti neiepaliekam – gan tehniskā nodrošinājuma ziņā, gan spējās esam līdzvērtīgi, piemēram, "Eiropola,", pastāsta kibernoziegumu apkarošanas infotehniķis Aivis. Neviens nekad uzzinās, ko patiesībā spēj (vai nespēj) šī policijas struktūrvienība. Taču viens ir skaidrs – neko nav iespējams noslēpt, arī dzēstos datus iespējams atgūt.

Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieka vietniece Solvita atklāj, ka organizēti strādā lielas grupas ar lieliem ofisiem un zvanu centru tīkliem, kas profesionāli izkrāpj līdzekļus. Šādas grupas ir arī Latvijā. "Mēs esam šādu zvanu centru pārtraukuši, kur strādā vairāk nekā simts operatori. Arī ārpus Latvijas, citās valstīs, bet kur cietušie ir arī no Latvijas. Tas notiek organizēti un augstā līmenī," stāsta nodaļas priekšnieka vietniece.

Viņa akcentē, ka Latvijā dzīvojošajiem un krievu valodā runājošiem ir lielāka iespēja ciest no šādiem krāpniekiem, jo pārsvarā šādos centros citās valstīs latviešu valoda nav tik izplatīta, pamatā viņi runā krievu valodā. Līdz ar to krieviski runājošie un investēt gribošie bieži vien iekrīt krāpnieku nagos.

Otra sadaļa, ar kuru Kibernoziegumu apkarošanas nodaļa ikdienā strādā, ir bērnu pornogrāfija. To uzņem un izplata šķietami parasti cilvēki. Lielai daļai nav ģimeņu, bet ir arī tādi, kuriem pašiem ir bērni. Ejo šiem cilvēkiem garām pa ielu, visticamāk, neviens nevarētu pateikt, ka viņiem bērni interesē seksuāli, skaidro nodaļas vadītājs Jānis.

"Nevarēju iedomāties, kāds ir diapazons bērnu pornogrāfijai. Tas ir no padsmit gadiem līdz pāris gadiem un pat mēnešiem. Tam visam blakus ir arī dzīvnieki. Es pat nevarēju iedomāties, ka tādas lietas kādam interesē un ka kāds to visu arī filmē, ir gatavs maksāt naudu, lai to visu redzētu," atzīst nodaļas priekšnieks.

Viņš uzsver, ka trakākais ir tajā, ka reiz internetā nonākušais tur, visticamāk, arī paliks uz mūžu. Ja bērns reiz ir iemūžināts seksuāla rakstura foto vai video materiālos, kas nonākuši internetā, viņš tur paliks uz visiem laikiem. Tas tādēļ, ka nav iespējams veikt kratīšanu pie katra, kuram ir piekļuve šādiem materiāliem.

Šajos materiālos redzami bērni, kas seksuāli izmantoti publikās vietās, mājās, arī automašīnās. Viņi tiek fotografēti vai filmēti aizliegtajās aktivitātēs. Noziedznieki pēc tam šos materiālus izplata interneta vidē un apmanās ar tiem, skaidro kibernoziegumu apkarošanas tehniķis Jānis.

Viņš arī atminas kādu gadījumu, kur nodaļai izdevis notver pedofilu. "Bija gadījums, kad aizbraucām uz kratīšanu ārpus Rīgas. Bija pamatoti pierādījumi, ka  persona nodarbojas ar bērnu seksuālu izmantošanas materiālu apriti internetā. Ierodoties pie viņa adresē, bija aizdomas, ka viņš, iespējams, seksuāli izmanto savu mazgadīgo meitu, kura bija ar invaliditātes pazīmēm – viņa vēl nerunāja vecumā, kurā jau vajadzētu runāt. Un situācija bija ļoti aizdomīga, ņemot vērā, ka visi dzīvoklī gulēja kaili vienā gultā. Sākām pastiprināti pārbaudīt datu nesējums uz vietas, mobilos telefonus, datorus, kuros arī vēlāk konstatējām, ka šis tēvs seksuāli izmanto savu mazgadīgo meitu. Viņš tika aizturēts un notiesāts."

Nodaļas vadītājs stāsta, ka noziedznieks var dzīvot pagrabā, nelietot sociālos tīklus, bet tāpat pēc kāda laika gribēs iziet ārā, cilvēkos. Dažreiz īsāku, dažreiz garāku laika posmu ir iespējams noslēpt savas darbības, taču agrāk vai vēlā, ja tu dari ko sliktu, tas nāks gaismā.

"Agrāk vai vēlāk tu ieļausi kādu kļūdu – mēs to gaidīsim un atnāksim ciemos," norāda nodaļas vadītājs Jānis.

Projektu "Sargi" finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Sargi" saturu atbild producents Armands Tripāns. Skaties raidījumu ciklu "Sargi" no 5. novembra svētdienās pulksten 18.50 kanālā TV3.