Velosipēdistus tumšajā laikā nevar pamanīt, atzīst autobraucēji

Aptauju 2025. gada oktobrī veica BTA un "Norstat Latvija", un tajā piedalījās 752 Latvijas autovadītāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Vēl 44 % respondentu norāda, ka velosipēdistus var pamanīt tikai ar atstarotājiem, taču to lietošanā noteikti ir vieta uzlabojumiem.

Kā atklāj Oskars Zvejnieks, BTA risku parakstīšanas departamenta direktors, šogad auto īpašniekiem izmaksātas 27 atlīdzības par KASKO gadījumiem, kuros iesaistīti velosipēdisti. Vidējā apdrošināšanas atlīdzība sasniegusi 1426 eiro. Tikmēr velosipēdu īpašniekiem lielākos zaudējumus sagādājušas divriteņu zādzības.

Dārgākā KASKO atlīdzība par "velosipēdista apdzīšanu" – 5356 eiro

Aptaujas dati parāda – vairāk nekā puse jeb 52 % autovadītāju ir pārliecināti, ka gada tumšajā laikā velosipēdistus uz ceļa pamanīt nevar.

44 % atzinuši, ka viņus var pamanīt tikai tad, ja tiek lietoti atstarotāji, taču arī to lietošanā ir vieta izaugsmei. Tikai 2 % uzskata, ka velosipēdisti tumšajā laikā ir labi redzami. 1 % apgalvo, ka velosipēdisti nav pamanāmi, tādēļ pat ir nācies iekļūt sadursmē ar velosipēdistu. 2 % atzīmēja, ka ir grūti atbildēt uz šo jautājumu.

Savukārt BTA šogad lielākā izmaksātā KASKO apdrošināšanas atlīdzība, kurā iesaistīts velobraucējs, ir par divu auto sadursmi Rīgā, kas izcēlās, apdzenot velosipēdistu – tā sasniedz 5356 eiro.

Šajā gadījumā viena automašīna griezās, vienlaikus cenšoties apdzīt velosipēdistu, manevrā izraisot sadursmi ar citu braucošo spēkratu. Sadursmē bojāta auto kreisās puses priekšpuse, visa virsbūve, vējstikls un lukturi. Citā gadījumā velosipēdists, no labās joslas apdzenot autobusu, pagriezās pa kreisi un ietriecās automašīnā, bojājot un saskrāpējot visu auto kreiso pusi, kreiso spoguli, režģi – par šo gadījumu izmaksāta atlīdzība 3454 eiro.

Buktes, norauti spoguļi, bojāti bamperi – biežākie auto bojājumi sadursmē ar velosipēdistu

Kopumā šogad pieteiktas 27 KASKO apdrošināšanas atlīdzības par zaudējumiem auto, kuros iesaistīti velosipēdisti, un vidējās atlīdzības summa sasniegusi 1426 eiro.

Velosipēdista sadursmē ar auto biežākie bojājumi spēkratam ir priekšdaļā un sānos – skrāpējumi krāsojumam, buktes, pārsega un bampera bojājumi, saplēsti lukturi, nolauzti spoguļi, sabojātas auto durvis.

Piemēram, šogad BTA pieteikts arī gadījums, kurā pats autovadītājs nodarījis bojājumus savam spēkratam ar pašam piederošu divriteni. Proti, uz automašīnas jumta bija piestiprināts divritenis, par kuru autovadītājs aizmirsis – iebraucot veikala stāvvietā, kas atrodas zem jumta, velosipēds tika norauts ar visiem stiprinājumiem, sabojājot riteni, stiprinājumus, auto jumtu un bagāžnieka durvis. Par šo gadījumu BTA izmaksāja KASKO atlīdzību 3661 eiro apmērā.

Nozagtie divriteņi – 33 gadījumi

Kopumā šogad BTA Velosipēdu apdrošināšanā pieteiktas 33 atlīdzību lietas, vidējai apdrošināšanas atlīdzībai sasniedzot 306 eiro. Savukārt dārgāka izmaksātā atlīdzība bijusi par nozagtu velosipēdu – 1269 eiro. Vēl kādā gadījumā Rīgā velosipēda īpašnieks ar divriteni devies līdz Pērnavas un Zvaigžņu ielas krustojumam, novietojis tur velosipēdu stāvēšanai, pieslēdzot to pie ceļazīmes, un tālāk devies ar savu automašīnu. Vēlāk konstatēts, ka divritenis nozagts, par kuru izmaksāta atlīdzība 700 eiro.

"Cilvēkiem, kuri ikdienas mobilitātei izmanto divriteni, īpaši pilsētvidē, tas nav tikai transports – tas bieži vien ir dzīvesveids," norāda Zvejnieks. BTA pieteiktie apdrošināšanas gadījumi rāda, ka velosipēdu zādzības bieži notiek tieši tad, kad risks šķiet mazs — piemēram, pie mājas vai darba ēkas, kur velosipēds atstāts tikai uz īsu brīdi. Arī vietās, kurās saimnieks braucamo jau iepriekš regulāri atstājis.

Tomēr, pat ja velosipēds tiek rūpīgi pieslēgts, tas diemžēl negarantē pilnīgu drošību. "Jāņem vērā, ka zagļi par savu "lomu" var izvēlēties arī velo detaļas – bremžu sistēmas, stūres rokturus, riepas," teic Zvejnieks. Tā kā divriteņi ir vairākus simtus un pat tūkstošus eiro vērti, tik dārgu īpašumu vēlams pasargāt ar velo apdrošināšanu.

Aptauju 2025. gada oktobrī veica BTA un "Norstat Latvija", un tajā piedalījās 752 Latvijas autovadītāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.