76 miljardi eiro gadā — mentālās veselības problēmu cena Eiropai ir milzīga

Slikta mentālā veselība Eiropas valstīm katru gadu izmaksā aptuveni 76 miljardus eiro jeb ap 6% no kopējiem veselības budžetiem, secināts Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) jaunākajā ziņojumā, vēsta "Euronews".

Šīs izmaksas lielā mērā saistītas ar zemāku darba spēju un produktivitāti, kas ietekmē gan ekonomikas izaugsmi, gan sabiedrības labklājību.

Ziņojumā uzsvērts, ka tādi traucējumi kā depresija, trauksme un alkohola lietošanas problēmas tuvāko 25 gadu laikā var samazināt veselīgi nodzīvoto mūžu Eiropas Savienībā vidēji par 2,5 gadiem, kas nozīmē ap 28 000 priekšlaicīgu nāves gadījumu gadā.

Problēma pieaug

Pēdējo 20 gadu laikā mentālo traucējumu izplatība OECD valstīs pieaugusi par gandrīz 21%, un šobrīd ar tiem saskaras vairāk nekā katrs piektais iedzīvotājs.

Visbiežāk sastopami trauksmes traucējumi (ap 40% gadījumu), kam seko depresija (20%) un atkarību problēmas (17%).

Vienlaikus eksperti uzsver, ka patiesais situācijas mērogs var būt vēl lielāks. "Šie dati, visticamāk, nenovērtē problēmas patieso apjomu, jo daudzi vieglāki gadījumi netiek diagnosticēti vai tiek noklusēti stigmas dēļ," teikts ziņojumā.

Jaunieši — visvairāk apdraudēti

Īpaši satraucoša situācija ir jauniešu vidū. OECD dati liecina, ka pēdējos gados vairāk nekā katrs ceturtais jaunietis vecumā no 15 līdz 24 gadiem piedzīvojis mentālās veselības traucējumus.

Eksperti brīdina — ja šīs problēmas netiek risinātas agrīni, tās bieži saglabājas arī pieaugušā vecumā ar ilgtermiņa sekām.

Ziņojumā kā ietekmējošie faktori minēti pandēmijas ierobežojumi, karš, ekonomiskā nestabilitāte, kā arī klimata pārmaiņas un sociālo tīklu lietošana. "Ar klimata pārmaiņām saistīta trauksme kļūst par būtisku problēmu jauniešu vidū — 84% jauniešu pasaulē izjūt vidēju vai augstu satraukumu par planētas nākotni," norāda ziņojuma autori.

Palīdzība daudziem nav pieejama

Neraugoties uz politikas iniciatīvām, ārstēšanas pieejamība joprojām ir būtiska problēma.

Tiek lēsts, ka aptuveni 67,5% cilvēku, kuriem nepieciešama mentālās veselības aprūpe Eiropas Savienībā, to nesaņem.

Starp galvenajiem šķēršļiem minētas izmaksas, speciālistu trūkums un nepietiekami attīstīti pakalpojumi reģionos.

OECD uzsver, ka nākotnē būtiski jāattīsta agrīna palīdzība ārpus slimnīcām — skolās, darbavietās un primārajā aprūpē. "Agrīna un preventīva pieeja var būt efektīvāka un lētāka nekā ārstēšana vēlākos posmos," secina eksperti.