Baltkrievija pievienojas Trampa "Miera padomei". Uzaicinātas arī Krievija un Ukraina – vai tās sekos?

"Miera padome" par Baltkrievijas pievienošanos paziņoja sociālajā tīklā "X". "Mēs sveicam Baltkrieviju kā dibinātājvalsti mūsu augošajā starptautiskajā organizācijā," teikts padomes paziņojumā.

Nav skaidrs, vai Baltkrievija samaksājusi 1 miljarda ASV dolāru iemaksu, kas saskaņā ar iniciatīvas statūtiem nepieciešama, lai nodrošinātu pastāvīgu dalību.

Baltkrievijas Ārlietu ministrija, savukārt, paziņoja, ka valsts ir gatava "aktīvi piedalīties jaunas globālās un reģionālās drošības arhitektūras veidošanā, balstoties uz savstarpēju cieņu un dalībvalstu nacionālo interešu ievērošanu".

Kas ir Trampa "Miera padome"?

"Miera padome" ir jauna starptautiska struktūra, kuru Donalds Tramps oficiāli izveidoja pagājušajā nedēļā Pasaules ekonomikas forumā Davosā.

Sākotnēji tā tika pasniegta kā institūcija Gazā panāktā pamiera uzraudzībai, taču iniciatīva ātri paplašināta, paredzot starpniecību dažādu starptautisku konfliktu risināšanā.

"Mums būs miers pasaulē," paziņoja Tramps, parakstot organizācijas dibināšanas hartu.

Saskaņā ar dokumentiem:

• dalība ir tikai ar uzaicinājumu;
• pastāvīgā dalība maksā 1 miljardu dolāru;
• Donalds Tramps ir nosaukts par padomes priekšsēdētāju uz mūžu, arī pēc prezidentūras beigām.

Kāpēc uzaicinātas arī autoritāras valstis?

Uzaicinājumu saņēmušas vairākas pretrunīgi vērtētas valstis, tostarp Krievija un Baltkrievija. Tramps šo izvēli aizstāvēja Davosā: "Mēs gribam visus. Jā, tur ir arī pretrunīgi cilvēki, bet tie ir cilvēki, kas var paveikt darbu un kuriem ir milzīga ietekme," sacīja ASV prezidents.

Baltkrievijas autoratīvais līderis Aleksandrs Lukašenko pieņēma uzaicinājumu vēl pirms hartas parakstīšanas. Viņš apgalvoja, ka "ja tu strādā miera labā, vari palikt padomē arī bez miljarda".

Arī Krievijas diktators Vladimirs Putins apstiprinājis, ka saņēmis uzaicinājumu, taču galīgais lēmums vēl nav pieņemts.

Putins paziņoja, ka Krievija būtu gatava novirzīt 1 miljardu dolāru no ASV iesaldētajiem Krievijas aktīviem, atsaucoties uz "Krievijas īpašajām attiecībām ar palestīniešu tautu".

Kā norāda "Meduza", Maskava iniciatīvu joprojām uztver galvenokārt kā mehānismu Gazas pārvaldībai, jo tieši tur padomei ir ANO atbalstīts praktisks uzdevums.

Eiropa dalās – daļa atsakās

Vairākas Eiropas valstis no dalības atteikušās, tostarp:

• Francija;
• Vācija;
• Zviedrija;
• Norvēģija;
• Lielbritānija.

Ķīna, Indija un Krievija pagaidām nav sniegušas galīgo atbildi.

Savukārt Kanādas uzaicinājums tika atsaukts, pēc tam kad premjerministrs Marks Karnijs Davosā brīdināja par "pasaules kārtības sabrukumu" – izteikumiem, kas tika uztverti kā kritika Trampam.

Uzaicinājumu saņēmis arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Taču dalība padomē nozīmētu sēdēt pie viena galda ar Lukašenko un, iespējams, arī Putinu. Pēc Zelenska un Trampa tikšanās Davosā ASV prezidents paziņoja, ka "Miera padome" sarunās nav apspriesta.