Bruņoti karavīri Ukrainas okupēto reģionu iedzīvotājus "iedrošina" piedalīties Putina vēlēšanās

Pirmo reizi Krievijā prezidenta vēlēšanas notiks trīs dienu garumā, proti, no 15. līdz 17. martam. Taču paralēli tām jau kādu laiku norisinās pirmstermiņa balsošana, tostarp četros Ukrainas okupētajos reģionos: Zaporižjā, Hersonā, Doneckā un Luhanskā.

Reģionos vēl palikušie Ukrainas iedzīvotāji ziņojuši par prokrieviskiem kolaborantiem, kas bruņotu Krievijas karavīru pavadībā apstaigā dzīvojamās mājas ar vēlēšanu biļeteniem un urnām, meklējot vēlētājus.

Vēlēšanu biļetenos iekļauti četri Krievijas prezidenta amata kandidāti, taču tikai viens Kremļa krēslu arī iegūs – pašreizējais Federācijas prezidents Vladimirs Putins. Viņa reālie pretinieki un kritiķi bijuši spiesti doties trimdā, ir ieslodzīti vai miruši, atzīmē BBC.

Lai arī ir skaidrs, ka Putins vēlēšanās uzvarēs, liela vēlētāju aktivitāte varētu palīdzēt leģitimizēt viņa varas saglabāšanu. Tāpat uzvara ar lielu balsu skaitu varētu Kremļa saimniekam palīdzēt attaisnot viņa iebrukumu Ukrainā.

Jānorāda, ka 2024. gada Krievijas prezidenta vēlēšanu oficiālais simbols ir V burts, kas tiešā veidā saistīts ar Kremļa "speciālo militāro operāciju" Ukrainā. Savukārt Krievijas Centrālā vēlēšanu komisija izdevusi oficiālu saukli: "Stipri kopā – balsojiet par Krieviju!"

Gan V simbols, gan sauklis atainoti plakātos, kas izlīmēti ne vien Krievijā, bet arī Ukrainas okupētajās teritorijās.

Kā tiek ievāktas okupēto reģionu iedzīvotāju balsis?

Vispirms iepriekšējās balsošanas kampaņas tiek pamatotas ar "drošības apsvērumiem". Un iepriekšējā balsošana tiek rīkota gan okupētajos Ukrainas reģionos, gan "dziļāk" pašā Krievijā.

Tāpat reģionos ir izveidoti it kā oficiāli vēlēšanu iecirkņi, bet uz tiem nevienam obligāti nav jādodas, tāpēc jau atkal "drošības apsvērumu" dēļ vēlēšanu komisiju pārstāvji dodas pie potenciālajiem vēlētājiem uz viņu dzīvesvietām. Mājas vizītes vienmēr notiek bruņotu karavīru pavadībā.

No satiktajiem ukraiņiem mēdz arī ievākt personas datus, lai izveidotu vēlētāju sarakstu, kā arī notiekošo nereti filmē.

Pat atviegloti vēlēšanu nosacījumi – okupētajās teritorijās palikušajiem ukraiņiem tiek uzspiests tikt pie Krievijas pasēm, taču, ja tādu nav, lai balsotu par Putinu, pietiek arī ar Ukrainas pasi vai ID karti.

Kā arī cilvēku pievilināšanai okupanti izmanto padomju laikiem raksturīgās metodes, proti, rīko bezmaksas koncertus un izdala ēdienu.

"Viņi iet uz katru dzīvokli, katru māju un jautā – vai jūs vēlētos balsot? Mūsu pilsoņi ļoti baidās. Protams, ja krievi ar karavīriem nāks uz viņu dzīvokli un jautās, vai vēlas balsot par Putinu, viņi teiks: labi, jā. Jo visi vēlas palikt dzīvi. Bet tas nenozīmē, ka mūsu pilsoņi vēlas atbalstīt Putinu," BBC citē Ukrainas Zaporižjas gubernatoru Ivanu Fjodorovu.

Ukraina gan šīs vēlēšanas noraidījusi kā nelikumīgas, bet tās aizstāvji, kas palikuši okupētajās teritorijās, sadarbojoties ar valsts specdienestiem, jau paguvuši vairākus kolaborantus likvidēt.

Piemēram, 27. februārī Nova Kahovkā, Hersonas apgabalā, notika divi sprādzieni – viens pie vēlēšanu iecirkņa, bet otrs bija vērsts pret Kremļa partijas Vienotā Krievija birojiem. Tāpat 6. martā auto sprādzienā bojā gāja kāda sieviete, kas okupētajā Berdjanskā, Zaporižjā, palīdzēja rīkot Putina vēlēšanas.

Latvija neatzīst Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās rīkoto vēlēšanu leģitimitāti

Ņemot vērā, ka šīs nedēļas nogalē plānotas Krievijas prezidenta tā dēvētās vēlēšanas, Saeimas Ārlietu komisija šodien pieņēma paziņojumu, kurā kategoriski noraida un neatzīst to vēlēšanu leģitimitāti, ko Krievija rīko okupētajās un nelikumīgi anektētajās Ukrainas teritorijās.

Kā aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā, komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (NA) norāda, ka šādas Krievijas darbības Ukrainas starptautiski atzītajā teritorijā ir nelikumīgas un netiks atzītas.

"Šodienas Krievijā valda autoritārs režīms, ko raksturo fiktīvas vēlēšanas un demokrātijas imitēšana. Šīs prezidenta vēlēšanas nebūs nedz brīvas, nedz godīgas, jo tajās tiek plaši apspiesta opozīcija un neatkarīgie plašsaziņas līdzekļi. Tajās nav ticamas politiskās konkurences un trūkst neatkarīgas starptautiskas novērošanas, līdz ar to Krievijas prezidenta vēlēšanām nav nekādas demokrātiskas leģitimitātes," uzsver Kols.

Komisija paziņojumā stingri nosoda Krievijas imperiālistiskās darbības un tās pašreizējo agresiju pret Ukrainu un pieprasa, lai tās valdība pārtrauktu jebkāda veida spīdzināšanu un sliktu izturēšanos pret politiski ieslodzītajiem, atceltu visas nepamatotās apsūdzības un nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvotu visus politisku motīvu dēļ ieslodzītos.

Paziņojumā deputāti atkārtoti uzsver, ka Eiropas Savienībai, tās dalībvalstīm un sabiedrotajiem visā pasaulē ir jāturpina sniegt visaptverošs atbalsts Ukrainai, tostarp politiskā, ekonomiskā, finansiālā un militārā palīdzība, kā arī atbalsts pilsoniskajai sabiedrībai un valsts atjaunošanai.

Parlamentārieši solidarizējas ar Ukrainu, apliecinot tās neatkarību, suverenitāti un teritoriālo vienotību tās starptautiski atzītajās robežās.

Kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Krievija ir īpaši pastiprinājusi politisko disidentu, plašsaziņas līdzekļu un pilsonisko brīvību apspiešanu, nežēlīgi apslāpējot jebkādu opozīciju un kriminalizējot pretkara izpausmes, paziņojumā norāda komisija. Deputāti atgādina, ka Krievijas valdība ir atbildīga par smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem un politiskajām represijām, arī par opozicionāra Alekseja Navaļnija nāvi.