Cilvēki dzīvo bailēs, katru dienu ir kritušie – Ukrainas ārlietu ministrs par situāciju Donbasā

"Šobrīd situācija ir sarežģīta, bet es ticu, ka mēs atradīsim veidu, kā izkļūt no šīs Krievijas izraktās bedres. Krimas un Donbasa okupācija un visa Krievijas agresija pret Ukrainu, hibrīdkarš un visas iespējamās no Krievijas puses vērstās darbības, lai destabilizētu Ukrainu. Mums ir jāstāv tam pāri un jācīnās par savu nākotni," intervijā sacīja ministrs.

"Krievijas ietekme Ukrainā šodien ir nulle, un es neticu, ka nākotnē arī tāda būs. Es neredzu iespēju, ka mēs kādreiz varētu izveidot jebkādas attiecības ar šo valsti. Uzticība ir pilnībā sadragāta. Krievijai ir jāiet ārā no mūsu teritorijas, ar saviem karavīriem, ieročiem, bruņutehniku. Un mēs nekad neatzīsim Krievijas darbības Donbasā un tajā pašā veidā mums ir jācīnās arī par Krimu. Šobrīd viena lieta ir cīnīties par šīs teritorijas atgūšanu un otra tikpat svarīga – cīņa par cilvēktiesībām Krimā. Mēs cīnīsimies par to, lai visi iedzīvotāji var parādīt Ukrainas pasi un pateikt, ka Krima ir viņu Ukrainas mājas," pauda Kļimkins.

Konfliktā Ukrainas austrumos dzīvību zaudējuši 10 000 cilvēku, bet teju trīs miljoni devušies bēgļu gaitās.

Krievija 2014. gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, martā notika referendums par pievienošanos Krievijai. Kopš 2014. gada Maskavas atbalstītie separātisti ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalā. Kopš 2015. gada noslēgti astoņi pamiera līgumi, tomēr kaujas Ukrainas austrumos turpinās arī šodien.