Cilvēki Moldovā pie valdības nama noliek aizbraukušo radinieku kurpes, lai aktualizētu emigrācijas problēmu

Kā vēsta aģentūra EPA, speciālisti jau iepriekš pauduši bažas par to, ka Moldova saskarsies ar iedzīvotāju skaita samazināšanās problēmu, ja saglabāsies pašreizējais emigrācijas līmenis.

Kā vēsta aģentūra LETA, Moldovā svētdien, 24. februārī, notikušajās parlamenta vēlēšanās visvairāk balsu ieguvusi promaskaviskā Sociālistu partija, taču neviens politiskais spēks nav saņēmis pietiekamu balsu vairākumu, lai izveidotu valdību.

Pēc 98% balsu saskaitīšanas centrālā vēlēšanu komisija pirmdien paziņoja, ka pēc partiju sarakstiem Sociālistu partija, kuru pārstāv prezidents Igors Dodons, ieguvusi 31,4% balsu. Sociālisti iestājas par pievienošanos Krievijas kontrolētajai Eirāzijas Ekonomiskajai savienībai.

Otrajā vietā ar 26,1% balsu ir proeiropeiskais bloks "Tagad" ("Acum"). Tajā apvienojušās Cieņas un patiesības platformas partija un Rīcības un solidaritātes partija, kuru mērķis ir panākt Moldovas iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO.

Trešajā vietā ar 24% balsu ir  ietekmīgā oligarha Vladimira Plahotņuka vadītā valdošā Demokrātiskā partija, kas mēģina atrast vidusceļu starp austrumu un rietumu orientāciju.

Ceturtajā vietā ar 8,5% balsu ir Šora partija. To vada uzņēmējs Ilans Šors, kurš ir notiesāts tā dēvētajā gadsimta nozieguma lietā saistībā ar miljardu ASV dolāru, kas pazuda no Moldovas  bankām. Šors spriedumu pārsūdzējis, tāpēc tas nav stājies spēkā.

Pārējām partijām nav izdevies pārvarēt 6% barjeru iekļūšanai parlamentā pēc partiju sarakstiem. Starp tām ir arī eksprezidenta Vladimira Voroņina vadītā Komunistu partija, kas saņēmusi 3,8% balsu. Tomēr šīs partijas var iegūt deputātu vietas vienmandāta apgabalos.

Šajās vēlēšanās parlaments pirmo reizi tika ievēlēts pēc jaunas sistēmas – no 101 deputāta 51 deputāts tiek ievēlēts vienmandāta apgabalos, bet 50 deputāti – pēc partiju sarakstiem.

Vēlētāju aktivitātes līmenis vēlēšanās bija 49%.

Parlamenta pilnvaru termiņš ir četri gadi.