"Draudzības tilts" slēgts ar dzeloņstieplēm. Kā Narva dzīvo Putina rokasstiepiena attālumā

"[Tilta] nosaukums ir diezgan ironisks," sarunā ar AFP atzina reģionālais robežapsardzes vadītājs Ēriks Purgels.

Narva, kurā dzīvo vairāk nekā 50 tūkstoši iedzīvotāju – igauņi, krievi un arī bezpilsonības statusā palikušie pēc PSRS sabrukuma –, daļai ekspertu raisa bažas kā potenciāls nākamais Krievijas diktator Vladimira Putina mērķis.

Slēgta robeža un smagnējs noskaņojums

Uz tilta šodien vairs neveidojas automašīnu rindas, kā tas bija agrāk, kad iedzīvotāji brauca iepirkties vai apciemot radus Krievijā. Satiksme ir slēgta, un ceļotāji bagāžu pāri robežai nes kājām. "Varbūt tiltam vispār nevajadzētu pastāvēt," atzina Purgels.

Tuvojoties Krievijas kara Ukrainā ceturtajai gadadienai, Narvā valda drūms noskaņojums. "Šeit, Eiropas malā, karš ir jūtams citādi. Mēs katru dienu redzam Krieviju," sacīja Narvas mēre Katri Raika. "Mēs visi domājam par to, kas būs tālāk."

Pastiprināta aizsardzība un sāpīgas reformas

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā Igaunija kopā ar Latviju un Lietuvu būtiski pastiprināja savu aizsardzību. Igaunijas armija ir neliela – nepilni 44 tūkstoši karavīru mobilizācijas gadījumā –, taču valstī dislocēti arī ap 2000 NATO sabiedroto karavīru.

Vienlaikus valdība ieviesusi arī iekšējās drošības pasākumus, proti, Krievijas pilsoņiem un bezvalstniekiem atņemtas balsstiesības pašvaldību vēlēšanās, desmitiem skolu pāriet uz mācībām igauņu valodā. Tieši Narvā, kur dominē krievvalodīgie, šīs pārmaiņas jūtamas vissāpīgāk.

"Šis ir smagākais periods mūsu pilsētas vēsturē pēdējo 40 gadu laikā," sacīja pilsētas padomes priekšsēdētājs Mihails Stalnuhins, kritizējot politiku pret krievvalodīgajiem. "To pastiprina nepārtrauktās runas par karu. Cilvēki piedzīvo ļoti grūtu morālo, ekonomisko un sociālo situāciju."

Identitātes krustcelēs

Aptuveni puse Narvas iedzīvotāju ir Igaunijas pilsoņi, trešdaļa – Krievijas pilsoņi, bet ap 7000 cilvēku ir bezvalstnieki. Pilsēta gadsimtu gaitā bijusi dāņu, zviedru, vācu, krievu un igauņu pārvaldē, bet padomju laikā kļuva pārsvarā krievvalodīga.

"Es esmu eiropietis, bet mēs reizēm jokojam, ka īsti nesaprotam, kas ir mūsu dzimtene," AFP sacīja 32 gadus vecais viesnīcas vadītājs un domes deputāts Vladimirs Arets.

Kamēr daļa sevi sauc par Igaunijas patriotiem, citi atklāti slavē Putinu, skatās Krievijas televīziju un ilgojas pēc padomju laikiem

Krievijas retorika un propagandas riski

Krievijas Ārlietu ministrija regulāri kritizē Igauniju, piemēram, decembrī apsūdzot to "pieaugošā rusofobijā" un pat "neo­nacistiskā politikā". Vācijas politologs Karlo Masala brīdina, ka balsstiesību atņemšana var kļūt par ieganstu Krievijas propagandai.

"Tā ir ideāla ieejas vārteja Krievijas naratīvam – ka krievvalodīgo tiesības tiek apdraudētas un tās nepieciešams aizsargāt, pat ar militāriem līdzekļiem," viņš sacīja AFP.

Savā grāmatā "Ja Krievija uzvar" Masala pat iztēlojas scenāriju, kurā Krievijas karaspēks 2028. gadā dažu stundu laikā ieņem Narvu.

Jāpiebilst – Masala AFP arī pastāstījis, ka vairākas citas pilsētas ar ievērojamām krievu kopienām, tostarp Kirkenesa Norvēģijā un Daugavpils Latvijā, arī varētu būt neaizsargātas pret iespējamu Krievijas uzbrukumu.

Tomēr daudzi Narvā scenāriju par potenciālu Putina iebrukumu noraida. Piemēram, 18 gadus vecais Jelisejs Solovjovs, brīvprātīgās aizsardzības organizācijas "Kaitseliit" dalībnieks, ir pārliecināts: "Mēs esam gatavi aizstāvēt savu valsti. Mēs nebaidāmies."

Robežapsardzes vadība uzskata, ka Narva nav vājākais posms. "Ja ar šādu ieganstu var iebrukt Narvā, tad var iebrukt arī Berlīnē," sacīja Igaunijas robežsardzes priekšnieks Egerts Belicevs.

Pie Narvas robežpunkta Purgels bija vēl tiešāks: "Tā ir mūsu pilsēta, un mēs to aizstāvēsim ar savām dzīvībām."