Eiropā pieaug bažas par Krievijas atriebību saistībā ar iesaldēto aktīvu konfiskāciju, ziņo medijs

Mēnešiem ilgi ES amatpersonas ir meklējušas veidus, kā izmantot aktīvus aptuveni 200 miljardu eiro vērtībā, ko bloks iesaldēja pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī.

G7 valstis apsver priekšlikumu izmantot šos aktīvus kā nodrošinājumu banku aizdevumam, kas var finansēt Ukrainas atjaunošanu, norāda procesā iesaistītās amatpersonas.

Šie līdzekļi tiktu arestēti, ja Krievija pēc kara beigām atteiksies maksāt reparācijas.

Eiropas Parlamenta deputāts no Beļģijas Johans van Overtvelds intervijā "Politico" norādījis, ka "tas izdarīšot spiedienu uz Putinu, lai viņš izbeigtu karu un stātos pie sarunu galda."

Priekšlikumi iesaldēto aktīvu konfiskācijai raisa bažas par Maskavas iespējamo atriebību, tostarp kiberuzbrukumiem, kas vērsti pret Rietumvalstīm.

Vairākas diskusijās iesaistītās ES amatpersonas brīdinājušas, ka šāds solis var izraisīt pretreakciju pret Eiropas aktīviem Krievijā. Tāpat izskanējuši brīdinājumi, ka tas var kaitēt eirozonas reputācijai, padarot to mazāk pievilcīgu investoriem, vēsta "Politico".

"Mēs ieejam neatklātos ūdeņos," medijam sacīja kāds ES diplomāts, kurš vēlējās palikt anonīms. "Ikviens būtu noraizējies par aktīvu konfiskācijas iespējamām sekām," teica diplomāts.

Aktīvu konfiskācijas plāns varētu dot vairāk nekā 200 miljardus eiro, lai atbalstītu Ukrainas rekonstrukciju pēc kara, uzskata priekšlikuma atbalstītāji. G7 valstis cenšas nākt klajā ar saskaņotu plānu, ņemot vērā pieaugošo spiedienu no ASV, kurai kopā ar Lielbritāniju un Kanādu ir mazāk šaubu nekā tādām ES valstīm, kā Vācija, Francija un Itālija.

Eiropā pastāv bažas, ka Maskava varētu atriebties ar virkni apelāciju pret Beļģijas klīringa iestādi "Euroclear", kas glabā lielāko daļu Krievijas rezervju Eiropā.

"Euroclear" ir ļoti sistemātiska finanšu iestāde. Mums vajadzētu mēģināt izvairīties no [Krievijas aktīvu konfiskācijas] ietekmes uz finanšu stabilitāti," žurnālistiem janvāra beigās sacīja Beļģijas finanšu ministrs Vincents van Petegems.

Krievijas uzņēmumi jau ir iesnieguši 94 prasības Krievijā, cenšoties atgūt līdzekļus no "Euroclear", pēc tam, kad to ieguldījumi un ienākumi Eiropā tika iesaldēti, paziņoja Beļģijas amatpersona.

Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs decembrī paziņoja, ka Krievija reaģēs uz tās iesaldēto līdzekļu konfiskāciju. Neiedziļinoties detaļās, viņš pieļāva, ka tas pats varētu notikt ar Rietumu aktīviem Krievijā.