Eiropa sper soļus, lai mākslīgo intelektu "ieliktu rāmjos

Strasbūrā trešdien skanēja aplausi pēc balsojuma, kurā iespaidīgs vairākums – 499 deputāti pret 28 – pieņēma Mākslīgā intelekta noteikumus Eiropas Savienībā.

Tie regulēs jebkuru produktu vai pakalpojumu, kas savā darbībā lieto mākslīgo intelektu.

Likums, kas vēl jāprezentē dalībvalstīs, arī grupēs produktus četrās kategorijās – no cilvēkiem nekaitīga, līdz nepieņemamam.

"Es domāju, ka mēs šodien esam iegājuši vēsturē. Mēs esam iezīmējuši ceļu dialogam, kas ir nepieciešams," norāda Mākslīgā intelekta likuma ziņotājs Eiropas Parlamentā Brando Benifejs.

Īsumā – Savienības valstīs radītie vai lietotie produkti, kas paredzēti, piemēram, cilvēku izvērtēšanai, pieņemot darbā, vai arī jeb kā saistīti ar bērniem, prasīs plašākus skaidrojumus par to darbību no izstrādātājiem.

Paredzēts arī veidot noteikumus, kuri prasītu īpaši marķēt saturu, kas radīts ar mākslīgo intelektu, lai izvairītos no dezinformācijas.

Vera Jourova, Eiropas Komisijas vērtību un pārredzamības komisāre, skaidro: "Mēs vēlamies, lai interneta platformās mākslīgā intelekta produkcija tiktu marķēta tā, lai normāls lietotājs skaidri redzētu, ka tas nav teksts vai vizuālais materiāls, ko radījuši un izstrādājuši īsti cilvēki."

Īpaša uzmanība pievērsta sejas atpazīšanas tehnoloģijām novērošanas kamerās, ko varētu izmantot likumsargi. Pēc iebildumiem un debatēm, deputāti lēma, ka šāda tehnoloģija pārāk daudz ietekmē privātumu.

Izņēmumi gan ir pieļaujami, un jaunie rīki var palīdzēt policijai analizēt ierakstītos materiālus, bet ne uzreiz – reāllaikā.

"Esam panākuši, ka ar biometrisko identifikāciju, kas nenotiek reālajā laikā, varēs vajāt noziedzniekus un novērst jebkādus sabiedrībā pastāvošos riskus," teica Benifejs.

Savukārt Mākslīgā intelekta likuma ziņotājs Eiropas Parlamentā Dragoss Tudorrahe pauda: "Tā vēl joprojām var tikt lietota ar attiecīgu tiesas atļauju, vai to var izmantot arī tūlīt pēc attēla iegūšanas."

Balsojums parlamentā gan ir tikai pirmais solis. Likuma pieņemšanai būs vajadzīgs laiks, vismaz līdz gada beigām.

Eiropas Parlamenta lēmums jau uztverts kā paraugs citām valstīm – par to notiek sarunas ASV.

Pasaules līderi jau ilgi brīdina par potenciālām briesmām, ja straujie soļi tehnoloģijas attīstībā netiks sperti prātīgi.

"Tehnoloģijas attīstās strauji. Pastāv arī draudi. Trauksmes zvani ir dzirdami. Un visskaļāk tie skan no izstrādātājiem, kas radījuši šos produktus. Zinātnieki un eksperti ir aicinājuši pasauli rīkoties, pasludinot mākslīgo intelektu par eksistenciālu draudu cilvēcei, kas pielīdzināms kodolkara riskam. Mums šie brīdinājumi ir jāuztver nopietni," norādījis ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs.

Mākslīgā intelekta tehnoloģiju izstrādātāji uzsver, ka atbalsta to regulēšanu, taču apjomīgie uzņēmēju lobija ceļojumi parāda uztraukumu, ka noteikumiem būs grūti un, iespējams, dārgi sekot.

"OpenAI" izpilddirektors Sems Altmans skaidro: "Esmu apceļojis pasauli, tiekoties ar līderiem. Jūtu mērķtiecību un steidzamību, lai noskaidrotu, kā mazināt šos milzīgos riskus, kas mūs sagaida, lai mēs varētu baudīt šīs tehnoloģijas sniegtās priekšrocības."

Populārā čatbota "ChatGPT" radītājs un "OpenAI" šefs jau mēnešiem tiekas ar ASV un Eiropas politiķiem, lai runātu par kompromisa lēmumiem.