Eiropas Parlaments pieteicis karu naudas atmazgāšanai
Neskaidras izcelsmes naudas plūsmas pēdējā laikā smagi iedragājušas Latvijas finanšu sektora reputāciju. Taču ne jau Latvija vienīgā saskaras ar šādām problēmām.
Līdzīgs banku skandāls norisinās arī Igaunijā. Un arī virknē citu Eiropas Savienības (ES) valstu. Tagad jautājumam pieķēries arī Eiropas Parlaments (EP), kurš centīsies visām ES dalībvalstīm saistošus noteikumus cīņā ar naudas atmazgātājiem.
EP pieteicis karu naudas atmazgāšanai, tostarp visās dalībvalstīs būs jāievieš vienots naudas plūsmu kontroles mehānisms.
Šobrīd naudas atmazgāšanas apkarošanas jomā dalībvalstu likumdošana atšķiras un šīs nepilnības nereti izmanto noziedznieki un teroristi savu netīro darījumu kārtošanai. Nu sperts nozīmīgs solis šīs sfēras sakārtošanai.
EP pieņēmis noteikumus skaidras naudas plūsmu kontrolei un paplašinājis skaidras naudas definīciju, tajā iekļaujot arī zeltu un nepersonalizētas elektroniskās naudas kartes. Arī skaidras naudas sūtījumi pa pastu turpmāk būs jādeklarē.
Galvenais mērķis ir sodu sistēmu vienādošana visās Eiropas Savienības valstīs, lai varētu sākt aktīvāku cīņu pret naudas atmazgāšanu, kas šobrīd ir problemātiska. Mums ir dažādas valstis ar dažādu likumdošanu, kas nozīmē, ka kriminālās organizācijas un arī teroristi meklē šīs vājās vietas, lai varētu naudu atmazgāt. Tas, ko mēs cenšamies darīt, – ir izveidot sistēmu, kur ir vienādi noteikumi un sodi visās dalībvalstīs.
Visas Eiropas līmenī nu noteikts, ka minimālajam sodam par naudas atmazgāšanu jābūt vismaz četru gadu ieslodzījumam, savukārt sodītās personas nevarēs kandidēt vēlēšanās vai būt ierēdņi un saņemt publisko finansējumu. Lielāka loma netīrās naudas plūsmas atklāšanā būs arī bankām.
"Eiropas Komisija nāk klajā ar jaunu priekšlikumu, kādā veidā nostiprināt Eiropas institūciju lomu cīņā ar naudas atmazgāšanu, tātad konkrēti paredzot lielākas pilnvaras banku institūcijai," norāda Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis.
"Ir diezgan strauji tempi, kādā veidā jāveido naudas atmazgāšanas funkcija Eiropas līmenī, lai varētu šo te informāciju labi apmainīt un ātri izķert šo te aizdomīgo darījumu plūsmu. Jo arī mēs zinām no Latvijas piemēra, no "ABLV Bank" un citām mācībām, ka tā nerezidentu nauda, kas ienāca Latvijas banku sektorā un pēc tam aizgāja prom, lielā mērā aiziet uz ES, lauvas tiesa," piebilst EP deputāts Roberts Zīle (NA).
"Mēs redzam, ka "ABLV Bank" gadījums, kas arī mūsu reputācijai ļoti dārgi maksājis, Igaunijā viņiem vēl dārgāk maksāja "Danske Bank" skandāls, Maltā ir skandāli, Luksemburgā, un gandrīz visās valstīs ir dažāda veida skandāli, jo nav nekādas centralizētas uzraudzības pret naudas atmazgāšanas skandāliem," uzsver EP deputāts Krišjānis Kariņš (V).
Jaunā direktīva vēl jāapstiprina ES Padomei. Pēc tās stāšanās spēkā dalībvalstīm tā jāievieš divu gadu laikā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
