ES budžets: Latvijas ekonomikai nākamajos septiņos gados būs pieejami 10 miljardi eiro

Skaitļos tas izskatās šādi – naudas kopapjoms, kas tiks aizņemts starptautiskajos tirgos un pirmo reizi Eiropas Savienības (ES) vēsturē veidos kopīgu Eiropas Savienības parādu, ir 750 miljardi eiro. 390 miljardi no tiem dalībvalstīm būs pieejami grantu veidā jeb kalpos kā neatmaksājama palīdzība tautsaimniecību atveseļošanai, savukārt 360 miljardi būs pieejami aizdevumu veidā.

Latvijas gadījumā runa ir par aptuveni 2,5 miljardiem, kas ir neatmaksājamā palīdzības daļa. Aptuveni tikpat būs pieejams aizdevumos.

Vienošanās īstenošanai vēl nepieciešams saskaņot tehniskās detaļas, un to vēl jāratificē Eiropas Parlamentam, kur balsojums plānots jau šo ceturtdien. Ja šeit iebildumu, visticamāk, nebūs, tad daudz neskaidrību ir par Eiropadomes apstiprināto nākamo septiņu gadu Eiropas Savienības daudzgadu budžeta projektu.

Laikā, kad Eiropas Savienība piedzīvo dziļāko ekonomikas lejupslīdi pastāvēšanas vēsturē, bija svarīgi, ka vienošanās tiek panākta tagad. Latvijas ārlietu ministrs norāda, ka tas ir svarīgs signāls gan sabiedrībai kopumā, gan apliecinājums finanšu tirgiem, ka Eiropas Savienība ir gatava investēt. Runājot par finanšu apjomu, ministrs pauž uzskatu, ka arī Latvijai pieejamie 2,5 miljardi ir saprātīgs apmērs – galvenais jautājums, kā šie līdzekļi tiks tērēti.

"Grantu daļa ir samazinājusies līdzīgi kā visiem, palielinājusies aizdevuma sadaļa – cik un kā kur tērēt. Daudz jautājumu būs mūsu pašu rokās – aizņemties vai neaizņemties, tas ir mūsu pašu lēmums. Man jau Saeimā vairāki deputāti uzdeva jautājumu, kāpēc mums ir jāaizņemas, mums neviens nespiež aizņemties, mums nav aizņēmumu kvotu jāizmanto. Varam aizņemties pusmiljardu, ja vajag, ja nevajag, varam neizņemieties nemaz," saka ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Izņemot strīdus par ekonomiku atveseļošanās pakotni – daudz sprunguļu Eiropas Savienības spieķos bija arī sarunās par nākamā perioda Eiropas Savienības budžetu. "Brexit" dēļ tā kopapjoms objektīvi sarūk. Tomēr šā brīža prognozes liecina, ka Latvija no kopējā Savienības maka saņems vairāk nekā iemaksās.

"No Latvijas perspektīvas es gribētu uzsvērt, ka mums ir izdevies uzlabot kohēzijas piedāvājumu lauksaimniecībai tiešmaksājumos, nebūs varbūt tik daudz, ka pēc septiņiem gadiem varēs runāt pilnīgu tiešmaksājumu izlīdzināšanu. Bet pieaugums ir būtisks, gan tiešmaksājumos, gan ir saglabāta lauku attīstība, būs nauda izglītības pētniecības projektiem. Mums ir vislielākais pieaugums, sarēķinot visas programmas – plus 53%. Lietuvai ir +40%, Igaunijai +48%," norāda Rinkēvičs.

Daudzgadu budžeta projektu gala variantā vajadzētu pieņemt septembrī – līdz ar to Eiropas amatpersonām priekšā ir smags darbs. Latvijas eiroparlamentārieši TV3 Ziņām norādīja, – ja savienības atjaunošanas fondu parlaments atbalstīs bez diskusijām, klasiskā budžeta paketes izskatīšana vēl varētu raisīt plašas diskusijas.

"Attiecībā uz klasisko daudzgadu budžetu tas ir mazāks. No tā tika ņemta katru nakti čupiņa naudas, lai samaksātu to saucamo rebati skopuļu valstīm, kuri kopumā saņēma dažādos atbalstos muitas nodevu savās valstīs, kas bija svarīgi Nīderlandei, kura to naudu kas gāja kopējā Eiropas katlā, šoreiz varēs 25% paturēt savās kabatās. Parlaments šādu samazinājumu daudzgadu budžetā nepieņems un tiks uzsāktas sarunas visdrīzāk, bet parlamentam nebūtu jābūt premjeru un prezidentu vienošanās apzīmogotājam, kurā ir daudz netīru lietu, kā jau parasti saka par tām desām un politiku, nu tā tas ir," uzskata Eiropas Parlamenta (EP) deputāts no Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas Roberts Zīle (NA).

Patlaban Eiropadome panākusi vienošanos par budžeta kopapjomu. Taču tad sāksies darbs ir pie detaļām.

"Man ir bažas par to, ka, pirmkārt, mēs neesam saņēmuši budžetu tādā izskatā, lai varētu saprast, vai kādi nesmukumi neslēpjas detaļās, un otrs – vai mēs varēsim izlietot šo naudu pienācīgi, jo, kad naudas ir ļoti daudz, tad cilvēkiem parādās naudu tērēt neapdomīgi. To mēs redzējām nesenā pagātnē – vienam vajag cietumu, otram koncertzāli jebkurā vietā jau rīt," norāda EP deputāte no Eiropas Tautas partijas Inese Vaidere (JV).

Eiropas Parlamenta deputāti gribējuši redzēt krietni lielāku budžetu. Tādēļ jau tagad prognozējams, ka vienoties nebūs vienkārši. Tāpat nevar izslēgt, ka  eiroparlamentārieši varētu bloķēt padomes apstiprināto budžeta projektu.