Igauņi "Rail Baltic" apņēmušies pabeigt līdz 2030. gadam, taču pietrūkst 400 miljonu

Iecerētais "Rail Baltica" pabeigšanas termiņš Igaunijā joprojām ir 2030. gads, bet līdz tam laikam dzelzceļš tiks pabeigts ar diezgan daudzām koncesijām, liecina Klimata ministrijas ziņojums. Tomēr nākamajos divos gados būs jāatrod vairāk nekā 400 miljoni eiro dzelzceļa būvniecībai, kas pašlaik nav segti.

Pagājušajā nedēļā Klimata ministrija Igaunijas parlamentam sniedza pārskatu par "Rail Baltica" Igaunijas posma būvniecību. Kas līdz šim jau paveikts, kādas aktivitātes turpmāk paredzētas. Sanāksmē norādīts, ka "Rail Baltica" pabeigšanas termiņš nav mainījies, tas aizvien ir 2030. gads. Līdz tam laikam dzelzceļam no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai ir jābūt gatavam, tomēr ir vairākas izmaiņas.

Igaunijas "Rail Baltica" trasē ieviestas korekcijas

Piemēram, dzelzceļš tiks būvēts kā vienvirziena sliežu ceļš visā Igaunijas posmā, lai gan bija plānots būvēt divus sliežu ceļu pārus. Stacijās, pieturās un tā sauktajos ekspluatācijas punktos tiks būvēti sānu ceļi, kas nodrošinās divvirzienu satiksmi uz viena sliežu ceļu pāra. Satiksme notiekot vienā virzienā, ātrākie vilcieni apdzīs lēnākos.

Satiksmes vadības sistēmu plānots būvēt 80% apmērā no sākotnēji plānotā. Bet dzelzceļu elektrificēs – 70% apmērā no sākumā iecerētā, jo tā kā tiks izbūvēts vienvirziena sliežu ceļš, pirmajā posmā nav vajadzīgs būvēt 100% no iecerētā apjoma.

Tāpat 12 vietējās pieturas tiks izbūvēts iespējami minimāli, kas nozīmē, ka staciju ēkas netiks uzbūvētas pilnībā un āra teritorijas, piemēram, autostāvvietas un apzaļumošana, tiks risinātas samazinātā apjomā. Ūlemistes un Pērnavas pasažieru termināļus aizvien ieplānots izbūvēt iecerētajā apjomā, tomēr atsevišķi būvniecības posmi varētu izrādīties dārgāki.

Finansējumu gaida no Eiropas

Klimata ministrija arī norādījusi, ka ieplānotās izmaiņas nesamazinās dzelzceļa kapacitāti un savienojumu ātrumu.

Būvniecības projekta aptuvenās izmaksas ir 3,1 miljardi eiro, no tiem rasts finansējums 1,5 miljardu apjomā. Papildu vēl 272 miljoni eiro, kas ir "aptuvenā cena atbalsta pasākumiem un pasākumiem, kas saistīti ar reģionālā pasažieru transporta uzsākšanu". Tādējādi pašreizējie aprēķini liecina, ka trūkst finansējuma 1,755 miljardu apmērā.

2025. gadā būvniecības pasākumos plānots ieguldīt gandrīz 290 miljonus eiro, un kopumā līgumos tiks iekļauti būvniecības pasākumi aptuveni 1,1 miljarda eiro apmērā. Daļu plānots segt no nākamā Eiropas Savienības ilgtermiņa budžeta.

Klimata ministrijas ziņojumā teikts, ka "Rail Baltica" būvniecības posmi un to īstenošanas termiņi ir atkarīgi no Eiropas Savienības CEF (Connecting Europe Facility) atbalsta apjoma un termiņiem. Tāpat no Igaunijas pašas ieguldījuma, kas piešķirts konkrētiem posmiem un objektiem.

Tas nozīmē, ka, lai gan ziņojumā ir sniegts darbu grafiks, pirms būvniecības iepirkumu veikšanas nav zināms, cik patiesībā izmaksās darbi.

"Rail Baltica" veiktā finansējuma prognoze liecina, ka nākamgad ieplānotajiem darbiem šobrīd nav finansējuma 160 miljonu apmērā, bet darbiem pēc gada – vēl trūkst 255 miljonu eiro.

Saskaņā ar Klimata pārmaiņu ministrijas ziņojumu, plānots, ka šo summu segs Eiropas Savienības fondi un ieņēmumi no siltumnīcefekta gāzu emisiju tirdzniecības. Prognozes liecina, ka no 2028. līdz 2030. gadam Eiropa kopumā plāno piesaistīt aptuveni 1,25 miljardus eiro.

2025. gada aprīlī kopumā 144 cilvēki strādā pie "Rail Baltic" projekta īstenošanas Igaunijā, un saskaņā ar prognozi līdz 2030. gada beigām to skaits sasniegs 215 cilvēkus.